Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024

2. JKP Jaunā konservatīvā partija

Kandidātu skaits: 18
Kandidāts Kārtas nr. sarakstā Dzimšanas gads Darbavieta / Nodarbošanās
Tālis Linkaits 1 1970 Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra "Rīgas enerģētikas aģentūra", Vecākais eksperts
Liāna Langa 2 1960 Latvijas Rakstnieku savienības biedre, literāte
Gatis Eglītis 3 1978 JKP Jaunā konservatīvā partija valdes priekšsēdētājs
Evita Zālīte-Grosa 4 1969 Pašnodarbināta
Andris Vītols 5 1978 Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks
Guntis Rasims 6 1984 Rēzeknes novada pašvaldība. Domes deputāts, Izglītības kultūras un sporta jautājumu pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs
Eva Mārtuža 7 1954 RAKSTNIEKU SAVIENĪBA, REVĪZIJAS KOMISIJAS VADĪTĀJA
Jānis Butāns 8 1978 Labklājības ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta vecākais eksperts
Aivars Geidāns 9 1985 SIA Welcome stay, Valdes loceklis
Romāns Ernsons 10 1975 SIA "LASERN", valdes loceklis
Kārlis Avotiņš 11 1975 ISPS SIA, valdes loceklis
Juris Orinskis 12 1963 Talsu novada Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs
Mārtiņš Štāls 13 1982 SIA "Cloud Enterprise Systems", valdes loceklis
Viesturs Cimermanis 14 1988 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas inspektors
Jana Zilkalne 15 1979 Biedrība "CITAI ATPŪTAI" valdes priekšsēdētāja
Jānis Svemps 16 1982 Attīstības finanšu institūcija Altum, vecākais klientu darījumu vadītājs
Sandis Riekstiņš 17 1979 Latvijas Sporta Asociācija, valdes loceklis
Margarita Kolosova 18 1978 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "NB & BV Transport, pārdevējs konsultants

Programma

Par LATVIJAS nacionālajām interesēm EIROPĀ JKP JAUNĀS KONSERVATĪVĀS PARTIJAS (turpmāk JKP) mērķis ES ir maksimāla Latvijas nacionālo interešu aizstāvība - sākot no valodas, drošības un uzņēmējdarbības un beidzot ar ikviena Latvijas pilsoņa labklājību. Tikai stipra, ekonomiski attīstīta un nacionālās vērtībās balstīta valsts var būt drošas Eiropas pamats. Īpaši tagad, kad Ukrainu nežēlīgi plosa Kremļa agresors. Latvija var izdarīt vairāk! Latvija izdarīs vairāk! Pēc 20 gadiem Eiropas Savienībā Latvijai beidzot ir jāsāk tuvoties bagāto valstu līmenim. JKP uzskata, ka līdzšinējie Latvijas politiķi nav spējuši nodrošināt nedz Latvijas uzplaukumu, nedz taisnīgu iekļaušanos Eiropā. Turpināt, kā līdz šim, nedrīkstam. JKP strādās Latvijas izaugsmei, apzinoties, ka par Latvijas nacionālajām interesēm Eiropā ir jācīnās daudz sparīgāk un neatlaidīgāk. JKP ir enerģiska, zinoša un nacionāli domājoša komanda. Tā būs pretsvars nepārdomātam zaļumam un bērnišķīgam kreisumam Eiropas politikā, tā iestāsies pret pārmērīgu birokrātiju un par Latvijas interesēm. JKP izvirza desmit stūrakmeņus darbam Eiropas Parlamentā. 1. Nacionālās intereses pāri visam. Latvija nedrīkst akli paļauties tikai uz lēmumiem no Briseles, ir jāspēj daudzkārt stiprāk aizstāvēt savas intereses. Neliela Eiropas valsts nenozīmē mazu ietekmi. Mēs skaidrāk kā citu ES reģionu pārstāvji saprotam drošības izaicinājumus un draudus no Krievijas, apzināmies perifēro valstu un kohēzijas valstu īpašo situāciju. Katrā savā izvēlē mēs balstāmies uz veselo saprātu un nacionālajām vērtībām. Mēs esam pret federālismu un arvien lielākas varas nodošanu Briselei. 2. Latviešu valodas un kultūras aizsardzība. Latvijas publiskajā telpā ir jārunā latviski, jānodrošina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nosargāšana. Latviešu valodai un kultūrai jābūt dzirdamai un sadzirdētai Eiropā. Cīnīsimies pret Krievijas dezinformācijas kanāliem un pret krievu valodas izmantošanu kā Kremļa propagandas rīku Eiropā. Panāksim pastāvīgu ES finansējumu latviešu valodas un kultūras nesējiem, digitālā satura veidošanai latviski, izbeidzot atkarību no atsevišķiem projektiem un valdības budžeta labvēlības. Ir pēdējais laiks lustrācijai valsts pārvaldē. Latvijā nepieciešams padomju pagātnes pārvarēšanas process, bet Eiropā – Komunisma tiesa. 3. Minimāla birokrātija un viegla uzņēmējdarbība. Sarežģītu direktīvu un noteikumu kalniem, kas uztur birokrātu armiju, ir jāsamazinās. ES fondu administrēšanai jābalstās uz sasniedzamo mērķi, nevis pārmērīgām atskaitēm un mainīga regulējuma niansēm. Strādāsim, lai atbrīvotu uzņēmējus un lauksaimniekus no pārliekās birokrātijas. Atbalstīsim dažādu finansējuma avotu “sajaukšanu”, publiskās privātās partnerības principu plašāku piemērošanu. Iestāsimies par finanšu sektora liberalizāciju, brīvāku iespēju atvērt kontus Eiropas bankās, saņemt kredītus un veikt ieguldījumus. Vienotā ES tirgū kreditēšanas nosacījumiem ir jāizlīdzinās. Vienkārša uzņēmējdarbība un samaksājami nodokļi ir veids kā uzplaukt mazajiem, dzīvesstila un mikrouzņēmumiem. Esam gatavi ieviest Eiropas labāko praksi mazās uzņēmējdarbības atvieglošanai. Atbalstīsim ES līdzekļu izmantošanu eksporta veicināšanā un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā, īpaši Latvijas reģionos. JKP iestājas par godīgu konkurenci, kurā Latvijas uzņēmumiem ir vienādas starta pozīcijas Eiropas kopējā tirgū. Aizstāvēsim Latvijas uzņēmumu intereses, ja kāda valstu grupa mēģinās tās netaisnīgi ierobežot. Neatbalstām trešo valstu preču un produktu ievešanu ES, piemērojot zemākas standartu prasības. Īpaši tas attiecas uz pārtikas precēm. Nākamajā daudzgadu budžeta periodā ir jāpanāk gan vidējais ES platībmaksājumu līmenis par hektāru, gan vidējais ES atbalsts mazajiem un ražojošajiem uzņēmumiem Latvijā. 4. Migrācijas politikas maiņa. NĒ masveida nekontrolētai imigrācijai no trešajām valstīm, NĒ bēgļu uzņemšanas kvotām! Mēs iestājamies par Latvijas robežu aizvēršanu nelegāliem migrantiem. Atbalstām izlēmīgu rīcību ES ārējo robežu kontroles stiprināšanā un aktīvu sadarbību ar Āfrikas un Āzijas valstīm, lai nepieļautu ekonomisko bēgļu iekļūšanu ES teritorijā. 5. Atbalsts Ukrainai ir atbalsts drošai Eiropai. Latviju un Eiropu sargā spēcīga militārā alianse NATO, tāpēc JKP neatbalsta tai paralēlu Eiropas drošības struktūru veidošanu. Latvijai un ES ir jāstimulē sava militārā rūpniecība, jābūt gataviem aizsardzībai pret Krievijas agresiju un ekonomisko ietekmi. Šobrīd īpaša uzmanība jāvelta Krievijas ekonomisko ieguvumu mazināšanai Eiropā, ierobežojot tās agresiju Ukrainā. Atbalstām ES paplašināšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu, sarunu procesā ievērojot Latvijas uzņēmēju un lauksaimnieku intereses. ES institūcijām ir jābūt gatavām jaunu dalībvalstu uzņemšanai. 6. Taisnīgums un sociālās nevienlīdzības samazināšana. Taisnīga dzīvošana – Latvijas cilvēku algu un pensiju izlīdzināšanās ar ES valstu vidējo līmeni ir garants tam, ka valsts dzīvos un cilvēki nepametīs Latviju. Nabadzībai un pārmērīgai šaura slāņa bagātībai nav jābūt Latvijas vizītkartei Eiropā. Esam par vienādām starta pozīcijām visām ES valstīm veselībā, izglītībā, pensiju sistēmā. ES jau ir noteikusi minimālās algas apmēru, laiks noteikt arī minimālās pensijas. Mums ir svarīgi nodrošināt lielāku ES līdzekļu izmantošanu kvalitatīvu veselības aprūpes un hospisa pakalpojumiem. Cīnīsimies par vienotu zāļu tirgus pieejamību un vienotu cenu politiku, atbalstot ideju par vienotiem zāļu iepirkumiem ES. Turpināsim strādāt pie Eiropas vēža apkarošanas plāna attīstības nākamajā periodā, lai katram pacientam, neatkarīgi no mītnes zemes, būtu vienlīdzīgas tiesības saņemt kvalitatīvu ārstēšanu, diagnostiku, rehabilitāciju un pieeju zālēm - vienādām izredzēm izdzīvot un kvalitatīvi atgriezties dzīvē. 7. Laiks piebremzēt zaļo kursu. Mēs esam par ilgtspējīgu un videi draudzīgu ekonomiku, tomēr – bez pārspīlējumiem. Kamēr Latvija nav sasniegusi ES dzīves līmeņa virsotni, tās iedzīvotājus un tautsaimniecību nevar pakļaut neizpildāmām Eiropas zaļā kursa prasībām. Ir jāpiebremzē. Zaļais kurss nevar būt pašmērķis. Tā prasībām ir jābūt zināšanās balstītām, ekonomiski pamatotām, atbilstošām Latvijas situācijai un veselajam saprātam. Kamēr vien bagātie var atļauties jaunus elektroauto, neliegsim izmantot vecākas automašīnas, īpaši laukos. Nevaram aizliegt malkas apkuri vai Latvijas purvu izmantošanu. Ļausim izmantot kūdru mūsu puķudobēm! 8. Latvijai zelt bērnos un jauniešos. Latvijas atjaunošana. Uzskatām, ka nav nekā svarīgāka par Latvijas turpināšanos mūsu bērnos, viņi veidos mūsu valsts nākotni. Tāpēc JKP iestājas par ģimenēm, par atbalstu bērniem un jauniešiem. Pieprasīsim ES finansējumu iekļaujošām skolām, lai ikviens bērns var mācīties atbilstošā, drošā vidē. Iestāsimies pret fizisko un emocionālo vardarbību. Atbalstīsim cilvēku mobilitāti kvalitatīvas izglītības un zināšanu iegūšanai: ERASMUS un ERASMUS PLUS. Atbalstīsim Latvijas zinātnes vēstniecības izveidošanu Briselē un ES līdzekļu ieguldīšanu kvalitatīvai paaudžu nomaiņai izglītības sistēmā un jauno speciālistu piesaistei, nozīmīga finansējuma piešķiršanu aizsardzības un lietišķajiem pētījumiem. Ierobežojumi zinātnes finansējumam, kapitāla nepietiekamība, neizmantots profesionālo izglītības iestāžu un senioru potenciāls, kā arī fragmentēts tirgus kavē ES līderību digitālajā jomā. Veicināsim vienotu digitālā tirgus principu ieviešanu, mācību iestāžu un uzņēmumu ciešāku integrāciju, attālināta darba iespēju vienādošanu. Atbalstīsim digitālā eiro ieviešanu, saglabājot iedzīvotājiem maksājumu līdzekļu izvēles brīvību. 9. Eiropas līmeņa infrastruktūra. Eiropas līmeņa šosejām un ērtiem dzelzceļa savienojumiem ir jākļūst par Latvijas realitāti. Baltijas savienojamība ar Eiropu ir svarīga gan no reģiona drošības, gan dzīves kvalitātes viedokļa. Cīnīsimies par maksimālu atbalstu stratēģiskajam Rail Baltica projektam, kvalitatīvam sabiedriskajam transportam, elektrificētam dzelzceļam un drošai transporta infrastruktūrai. Būvēsim četru joslu šosejas TEN-T pamattīklā, vietējā ceļu tīkla sakārtošanai meklēsim jebkurus ES naudas piesaistes veidus. Atbalstīsim “Eiro velo” un “zaļos dzelzceļus”, veicināsim ilgtspējīgus tūrisma pakalpojumus. Iestāsimies pret lielo valstu pārvadātāju protekcionismu. Atgādināsim, ka valstīm ar mazu iedzīvotāju blīvumu nevar piemērot tās pašas ieguldījumu atmaksāšanās prasības kā bagātajām valstīm. 10. Enerģētiskā drošība nav augstas elektrības cenas. Enerģētikas politikā aizstāvēsim darbības, kas samazinātu elektrības cenas patērētājiem. Cīnīsimies par ES finansējumu pārrobežu pārvades savienojumu būvniecībai, lai izlīdzinātu elektrības cenu atšķirības starp valstīm. JKP atbalsta principu “Ražo enerģiju pats” – saules baterijas katrā namā, maksimāli izdevīgus nosacījumus bateriju uzkrājošo jaudu veidošanai. Vēja enerģija nav valsts monopols. Būsim labvēlīgi pret jaunu ģenerējošo jaudu radīšanu Eiropā, arī atomenerģiju. Kritiski izvērtēsim emisiju kvotu sistēmu. Eksports uz trešajām valstīm ir jāatbrīvo no emisiju maksām. Atbalstīsim inovācijas jaunajās tehnoloģijās, lai mazinātu Eiropas atpalicību no ASV un Ķīnas. Atbalstām sezonālās laika maiņas atcelšanu ES. JKP īpaši uzsver, ka neiecietība pret korupciju, nulles tolerance jebkādai ES amatpersonu iesaistei kukuļošanā vai amata labumu saņemšanā ir un būs mūsu vērtību kodols. Pieprasīsim caurskatāmību ES finanšu izlietojumā. Esam gatavi panākt, lai deputāti neslēptos aiz slepenības plīvura un par izmaksām atskaitītos nodokļu maksātājiem. Iestāsimies par mazākām Parlamenta izmaksām, izbeidzot “ceļošanu” no Briseles uz Strasbūru. Parlamenta deputātiem no Latvijas ir jāpilda valsts amatpersonu deklarācijas tāpat kā Latvijas politiķiem – ir jābūt skaidrībai par saņemtajiem līdzekļiem, ieņēmumiem no fondiem un lobētājiem. Ikvienam ir tiesības būt informētam, uzklausītam un iesaistītam Eiropas jautājumu izlemšanā. Informācijai par lēmumiem Eiropas institūcijās jābūt pieejamai, skaidrai un savlaicīgai. Tikai uz stipriem pamatiem varam uzcelt savu valsti, drošu Eiropu.

Statistika

Kandidātu skaits: 18

Dzimums Kandidātu skaits Procenti
Vīrietis 13 72,2%
Sievietes 5 27,8%
Vecums Kandidātu skaits Procenti
31-40 gadi 3 16,7%
41-50 gadi 10 55,6%
51-60 gadi 2 11,1%
61-70 gadi 3 16,7%

Vidējais vecums: 47.9 gadi

Jaunākais kandidāts: 35 gadi

Vecākais kandidāts: 69 gadi

Izglītības pakāpe Kandidātu skaits Procenti
Vidējā 2 11,1%
Augstākā 16 88,9%
Ģimenes stāvoklis Kandidātu skaits Procenti
Nav norādīts 3 16,7%
Neprecējies / neprecējusies 5 27,8%
Precējies / precējusies 9 50,0%
Šķīries / šķīrusies 1 5,6%
Tautība Kandidātu skaits Procenti
Latvietis/latviete 16 88,9%
Nav norādīts 2 11,1%
Dzīvesvieta Kandidātu skaits Procenti
Jelgava 2 11,1%
Rēzekne 1 5,6%
Rīga 7 38,9%
Ventspils 1 5,6%
Cēsu novads 1 5,6%
Jelgavas novads 1 5,6%
Kuldīgas novads 1 5,6%
Ķekavas novads 1 5,6%
Ogres novads 2 11,1%
Rēzeknes novads 1 5,6%
Pēdējais atjauninājums veikts: 09.04.2024. plkst. 09:44