Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024

11. Kustība "Par!"

Kandidātu skaits: 18
Kandidāts Kārtas nr. sarakstā Dzimšanas gads Darbavieta / Nodarbošanās
Ivanna Volochiy 1 1982 Eiropas Parlaments, politiskā grupa "Renew Europe", kopienas projektu vadītāja
Linda Curika 2 1982 Kustība "Par!", valdes locekle
Inese Voika 3 1970 Kustība "Par!", līdzpriekšsēdētāja
Miks Celmiņš 4 1993 Kustība "Par!", izpilddirektors

Laima Geikina 5 1961 Rīgas dome, deputāte
Viesturs Romka 6 2002 Latvijas Transatlantiskā Organizācija, projektu vadītājs
Dace Bluķe 7 1973 Liepājas dome, deputāte
Sergejs Kaļiņins 8 1986 Kustība "Par!", valdes loceklis
Santa Ločmele 9 1971 SIA "Rīgas Dzemdību nams", valdes locekle
Martins Levuškāns 10 2001 Biedrība "Krievu balss Latvijai", valdes priekšsēdētājs
Ivars Drulle 11 1975 Rīgas dome, deputāts
Mārtiņš Šteins 12 1992 Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvalde (Jauno Līderu vidusskola), Vispārējās vidējās izglītības skolotājs, direktora vietnieks
Ilmārs Dūrītis 13 1976 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, profesors, vadošais pētnieks, Promocijas padomes priekšsēdētājs, Profesoru padomes loceklis, veterinārārsts
Inta Brence 14 1972 Rēzeknes novada dome, Sociālo un veselības aizsardzības jautājumu komitejas priekšsēdētāja
Uldis Dūmiņš 15 1981 Jelgavas valstspilsētas dome, deputāts
Oskars Kaulēns 16 1985 Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija, direktors
Inga Lāce 17 1986 Almati Mākslas muzejs, galvenā kuratore
Anna Bendika 18 1977 SIA "Bendikas Kantoris Plus", valdes locekle

Programma

Droša Latvija. Brīva Ukraina. Viena Eiropa. Latvijas nacionālajās interesēs ir Ukrainas integrācija Eiropā. Ukrainas uzvara un pievienošanās ES un NATO ir Latvijas drošības atslēga. Tā ir mūsu stratēģija un mērķis darbam Eiropas Savienībā. Tāpēc mēs gribam dot balsi Ukrainai Eiropā jau tagad. Tam ir gan simboliska, gan praktiska nozīme. Mūsu vīzija ir droša Latvija un brīva Ukraina vienotā Eiropā. Tās sasniegšanai ir jāaptur Krievijas agresija. Mūsu ilgtermiņa drošībai ir nepieciešama reformētas Ukrainas iekļaušanās pārveidotā Eiropas Savienībā tuvākās desmitgades laikā. Ukrainā prioritāras ir reformas tiesiskuma un labas pārvaldības jomās, Eiropas Savienībā - aizsardzības, budžeta un lēmumu pieņemšanas jomās. Tikai atjaunota Eiropa spēs paplašināties, kļūt ekonomiski un ģeopolitiski spēcīgāka, un apturēt un atturēt agresorus. ES ir jākļūst par aizsardzības savienību un pakāpeniski jāpadziļina sadarbība arī veselības, izglītības un labklājības jomās. Eiropai ir jābūt gatavai sevi aizstāvēt iepretīm Ķīnas-Krievijas-Irānas “asij” un neatkarīgi no tā, kas ir ASV prezidents. Lai īstenotu lielo stratēģiju - drošība caur paplašināšanos - mums ir skaidri pamatprincipi tam, kas jāmaina ES un Ukrainā. Tos īstenosim kopā ar sabiedrotajiem, tai skaitā - cieši sadarbojoties ar citiem no Latvijas ievēlētajiem deputātiem. Līdzās drošībai mūsu prioritātes ir veselība, izglītība un labklājība. Tās ir Latvijas cilvēkiem svarīgas jomas. ES ir jāveido veselības savienība, kas neaizstāj valstu veselības sistēmas, bet veido kopīgus resursus, vienota izglītības telpa un arvien ciešāk koordinēta sociālā politika. Tāda, kurā valstis saskaņo rīcības un katra palīdz ģimenēm un bērniem, mazina nevienlīdzību, novērš bezdarbu un nabadzību, un rūpējas par līdztiesību. Mūsu saraksta līdere šajās vēlēšanās ir Eiropas ukrainiete Ivanna Voločija. Viņa Eiropas Parlamentā pārstāvēs savu Latvijas vēlētāju intereses un cīnīsies par Latvijas un Ukrainas kopīgo mērķi. Šajās vēlēšanās mums ir jānosargā rīcībspējīgs Eiropas Parlaments, kurā proeiropeiskie spēki spēj neitralizēt radikāļus, populistus un putinistus. To var izdarīt tikai centrisks vairākums, kura kodolā ir mūsu politiskā ģimene - centriskā “Renew Europe” frakcija un Apvienība liberālai un demokrātiskai Eiropai (ALDE). Mēs turpināsim sadarboties ar tās dalībpartijām Ukrainā - Prezidenta Volodimira Zeļenska partiju “Sluha narodu” un partiju “Holos”. Mēs esam par demokrātisku Eiropas Komisijas izveidi. Par Komisijas prezidentu būtu jāievēl visvairāk balsu saņēmušās Eiropas partijas vadošais kandidāts, bet par komisāru no Latvijas - visvairāk balsu saņēmušais kandidāts Latvijā. UKRAINA EIROPĀ Eiropas Ssavienībai jādara viss iespējamais, lai Ukraina uzvar karā. ES nedrīkst kavēties ar finansējumu, un cita veida atbalstu. Jāatbalsta Ukrainas atjaunošana. ES jāvienojas par iesaldēto Krievijas Federācijas aktīvu konfiskāciju un nodošanu Ukrainai. Jāpastiprina mērķtiecīgas sankcijas pret putina Krieviju un lukašenko Baltkrieviju un šo valstu amatpersonām no ES un tās kandidātvalstu puses. Jāsaglabā paplašināšanās procesa raita gaita visām kandidātvalstīm un tās jāatbalsta ar ES programmām. Paplašinātai ES ir jāspēj rīkoties efektīvāk nekā līdz šim, tāpēc jāmaina lēmumu pieņemšanas process, novēršot iespējas izmantot valstu veto tiesības šantāžai. Vietu sadalījums ES Parlamentā jāpielāgo jaunajai situācijai. Jāpalielina jauda Eiropas Ārējās darbības dienestam, kam šobrīd pietrūkst politiskās leģitimitātes un spēka. Kamēr ES ārpolitika nekļūs vienota un spēcīga, tā nespēs nodrošināt Ukrainai drošību. Par paplašināšanos jākomunicē stratēģiski. ES pilsoņiem jāsaprot, ko tas nozīmēs institucionāli, finansiāli un sociāli. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka paplašināšanās aktivizē politisko retoriku, kas līdzinātos tai, kas noveda pie Brexit. Jāpalīdz sagatavoties Ukrainas uzņemšanai ES, tāpāt kā ES atbalstīja Latviju pirms 25 gadiem. Jāpalīdz Ukrainai ar valsts pārvaldes reformām, likumdošanu, likumu piemērošanu un pilsoniskās sabiedrības attīstību. ES ir jāreformē budžeta veidošanas politika, lai padarītu to atbilstošu paplašināšanās vajadzībām. DROŠĪBA Nekavējoties jāpaplašina Eiropas Savienības kopīgais aizsardzības iepirkums, un jāpiegādā Ukrainai moderns bruņojums un munīcija. ES ir jāveido aizsardzības savienība, kas neaizstāj, bet nostiprina NATO Eiropā un ļauj ES rīkoties arī patstāvīgi. Jāveido Eiropas valstu kopīgas militārās vienības (bet ne "Eiropas armija"). Reāli jāīsteno Līguma par ES 42.7. pants, kas nosaka savstarpēju pienākumu sniegt visu atbalstu un palīdzību bruņotas agresijas gadījumā. Palielinātos aizsardzības izdevumus aizsardzības jomā jāplāno starpvalstu sadarbībā, lai panāktu maksimālu efektivitāti, novērstu dublēšanos un maksimāli izmantotu palielināto Eiropas Aizsardzības fondu. ES jāspēcina stratēģiskā autonomija (piemēram, hiperskaņas un autonomo ieroču jomā) un jāiegulda mākslīgā intelekta izmantošanā drošībā un aizsardzībā. Latvija sargā ES Austrumu robežu. Jāspēcina Eiropas ārējo robežu aizsardzība ar Frontex resursiem, tai skaitā, Frontex atbalstu robežas infrastruktūras stiprināšanā un tās vienību tiešā iesaistē uz robežas. Jāveido kopīgi ES iepirkumi robežas infrastruktūras stiprināšanai. Jāpalielina budžets Eiropas Aizsardzības fondam, stiprinot ES aizsardzības spējas (integrēta un daudzpakāpju pretgaisa un pretraķešu aizsardzība, papildu aizsardzības nozares rūpnīcu būvniecība). Šiem resursiem jābūt pieejamiem arī Ukrainai. Aizsardzības nozare ir jāiekļauj ES finansējuma instrumentos, un Eiropas Investīciju bankai jāatceļ ierobežojums veikt ieguldījumus militārajā jomā. Karš pret Ukrainu un Eiropu sākās ar hibrīdoperācijām. ES līmenī ir jāizstrādā un jāīsteno aizsardzības plāni pret hibrīduzbrukumiem. ES nav vienmērīgas izpratnes par informācijas telpas aizsardzību. Krievijas Federācijas propaganda vēl joprojām izplata melus un ietekmē sabiedriskos procesus un vēlēšanu rezultātus. Latvijai ir jāuzņemas vadoša loma, lai ES spētu efektīvāk pasargāt arī savu informācijas telpu VESELĪBA Eiropas Savienībai jāskatās uz veselības aprūpi kā uz investīciju, nevis izdevumiem. ES jāveido stingras rekomendācijas, motivējot dalībvalstis nodrošināt saviem cilvēkiem tiesības uz veselību. Jāizveido kopēji obligātie veselības aprūpes standarti ES līmenī, kas aptvertu arī profilaksi un pieejamību. Jāatbalsta veselības sistēmu digitālā transformācija un jāraugās uz to kā uz kritisko infrastruktūru veselības izpētes, regulējuma un politikas nākotnei. Jānostiprina ES aģentūras veselības krīžu, zāļu, datu, pārtikas drošuma un līdzīgās jomās. ES jānodrošina medicīnas pakalpojumu pieejamība visā ES visiem bērniem līdz 16 gadu vecumam, ja šie pakalpojumi nav pieejami kādā no valstīm. Jānodrošina ES stratēģiskā autonomija veselības un medikamentu jomā. IZGLĪTĪBA Lai panāktu ASV un Ķīnu izglītības jomā, Eiropā jāveido vienota izglītības telpa. Eiropas universitāšu videi jākļūst par vienotu veselumu, saskaņojot mācību periodus, vērtējumus, eksāmenu rezultātu atzīšanu un digitālās pieteikšanās procedūras. Jāstiprina Erasmus+ un jāmazina šķēršļi dalībai programmā, tai skaitā profesionālo skolu jauniešiem. Jārada jaunas mūžizglītības programmas visa vecuma eiropiešiem. Jāsaskaņo izglītības politikas un standarti visā ES, lai nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību un starpvalstu mobilitāti gan jauniešiem, gan pedagogiem. Jāveicina jauniešu izpratne par Eiropas identitāti, iekļaujot mācību programmās vienotu ES vēsturi un vērtības, Eiropas valodas un kultūru, ekonomisko un veselības pratību, kritisko domāšanu, mākslīgo intelektu. KULTŪRA Kultūra jānostāda Eiropas nākotnes centrā, uzsverot tās lomu demokrātijas un vārda brīvības aizsardzībā, Eiropas vienotības stiprināšanā. Ieklausoties pilsoniskajā sabiedrībā, jāizveido visaptveroša Eiropas kultūras stratēģija, līdzīga ES Zaļajam kursam. Ukrainas kultūras mantojums un radošās nozares ir jāiekļauj ES palīdzības paketēs, atbalstot Ukrainas valsts ceļu uz tās pievienošanos ES. Radošiem cilvēkiem raksturīgā neregulārā nodarbinātība bieži nozīmē, ka viņiem nav sociālā nodrošinājuma. Jāizstrādā risinājumi, kas nodrošina stabilus darba apstākļus un godīgu atalgojumu radošajā sektorā nodarbinātajiem visā Eiropā. Mākslīgais intelekts rada jaunus izaicinājumus autortiesību jomā. Lai nodrošinātu taisnīgu pieeju un atbildību, jārada jauna pieeja un standarti, kā noteikt, kas ir darba autors. LABKLĀJĪBA UN ĢIMENES Cilvēkiem Eiropā, kas ir sociāli atstumti, jābūt iespējai atgriezties darba tirgū un dzīvot neatkarīgu un cieņpilnu dzīvi. Lai to panāktu, jāsadarbojas ar nevaldības organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem un citiem sociālās ekonomikas dalībniekiem. Jāizmanto labās prakses piemēri un plaši pieejamie dati, lai veicinātu sociālās inovācijas. Jānodrošina “Eiropas garantija bērniem”: veselīgs uzturs, kvalitatīva izglītība, pienācīgs mājoklis un pieejama veselības aprūpe ikvienam bērnam. ES līmenī jākoordinē pieeja senioru aprūpei mājās, paliatīvajai aprūpei un cieņpilnai nāvei neārstējami slimiem un neciešamām sāpēm pakļautiem cilvēkiem. Jārada regulējums, lai cīnītos ar vecuma diskrimināciju un iespējotu “sudraba ekonomiku” (55+ nodarbinātību). VIDE UN KLIMATS Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam jāsasniedz klimatneitralitāte. Mēs atbalstīsim klimata krīzes novēršanu Eiropas līmenī. Eiropā ir pilnībā jāatsakās no fosilā kurināmā un no enerģētikas saiknes ar putina Krieviju. Lauksaimnieki, kas nodrošina Eiropu ar veselīgu un drošu pārtiku, ir jāatbalsta ar ieguldījumiem ilgtspējīgās un efektīvās ražošanas metodēs, nodrošinot godīgas konkurences apstākļus Latvijas zemniekiem. EKONOMIKA UN DIGITALIZĀCIJA Jāsamazina atkarība no kritisko izejmateriālu un tehnoloģiju piegādēm no autoritārām un nedemokrātiskām valstīm, it īpaši Ķīnas. Vienotā ES tirgū jāīsteno taisnīga konkurence, ievērojot principu “vispirms par mazajiem” un mazinot nevajadzīgu birokrātiju. ES ir jāveicina mākslīgā intelekta rīku un risinājumu droša un gudra lietošana. TIESISKUMS, DEMOKRĀTIJA UN CILVĒKTIESĪBAS Pieņemsim Direktīvu par korupcijas apkarošanu, spēcīgas ES Ētikas iestādes izveidošanu un likumu par interešu pārstāvības atklātību, lai ES pilsoņi būtu droši, ka lēmumi tiek pieņemti bez slēptu interešu ietekmes. Jāizveido vienota, taisnīga un iekļaujoša ES patvēruma politika, kas atvērta patiesiem kara bēgļiem, bet slēgta nelegālai robežpārkāpšanai. Pret cilvēku tirdzniecību un nelegālu pārvietošanu jāvēršas ar visbargākajiem sodiem. Ir jāpieņem "horizontālā" Direktīva par vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, kuru EK ierosināja jau 2008. gadā. Jādod iespēja pilsoņiem piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās jau no 16 gadu vecuma. Stiprināsim pilsoniskās sabiedrības iesaisti ES līmenī, un nevaldības organizāciju, tostarp jaunatnes NVO atbalstu. ES jānostiprina tiesiskuma un vērtību ievērošanas principi, sodot pārkāpējus ar Eiropas fondu izmaksu un balsstiesību iesaldēšanu. Lēmumos, kuros nevar vienoties visas 27 ES valstis, ir jāveido “tiesiskuma un vērtību koalīcija”, līdzīgi kā savulaik tika izveidots “fiskālais pakts.”

Statistika

Kandidātu skaits: 18

Dzimums Kandidātu skaits Procenti
Vīrietis 9 50,0%
Sievietes 9 50,0%
Vecums Kandidātu skaits Procenti
21-30 gadi 2 11,1%
31-40 gadi 5 27,8%
41-50 gadi 6 33,3%
51-60 gadi 4 22,2%
61-70 gadi 1 5,6%

Vidējais vecums: 42.3 gadi

Jaunākais kandidāts: 21 gadi

Vecākais kandidāts: 62 gadi

Izglītības pakāpe Kandidātu skaits Procenti
Pamata 1 5,6%
Vidējā 2 11,1%
Augstākā 15 83,3%
Ģimenes stāvoklis Kandidātu skaits Procenti
Nav norādīts 15 83,3%
Precējies / precējusies 2 11,1%
Atraitnis / atraitne 1 5,6%
Tautība Kandidātu skaits Procenti
Latvietis/latviete 16 88,9%
Ukrainis/ukrainiete 1 5,6%
Nav norādīts 1 5,6%
Dzīvesvieta Kandidātu skaits Procenti
Jelgava 2 11,1%
Liepāja 2 11,1%
Rīga 10 55,6%
Cēsu novads 2 11,1%
Ogres novads 1 5,6%
Rēzeknes novads 1 5,6%
Pēdējais atjauninājums veikts: 09.04.2024. plkst. 09:44