Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024

5. "Latvijas attīstībai"

Kandidātu skaits: 18
Kandidāts Kārtas nr. sarakstā Dzimšanas gads Darbavieta / Nodarbošanās
Ivars Ijabs 1 1972 Eiropas Parlaments, deputāts
Artis Pabriks 2 1966 Partija "Latvijas attīstībai", valdes līdzpriekšsēdētājs
Vjačeslavs Dombrovskis 3 1977 Partija "Latvijas attīstībai", valdes loceklis
Iveta Ratinīka 4 1978 Rīgas domes deputāte, Īpašuma komitejas priekšsēdētāja vietniece
Elīna Stapulone 5 1978 Cēsu novada pašvaldība, domes deputāts
Dainis Vingris 6 1967 Aizkraukles pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un sadarbības jautājumos
Ainārs Vaičulens 7 1983 Ropažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs 1. vietnieks
Lauris Pastars 8 1981 Preiļu novada pašvaldības deputāts
Andis Astrātovs 9 1978 Talsu novada dome, deputāts
Indra Rassa 10 1955 Saldus novada domes deputāte,pensionāre
Loreta Robežniece 11 1969 Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra eksluatācijas inženiere
Santa Pupiņa 12 1981 Daugavpils pašvaldības Centrālās pārvaldes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja
Edgars Čeporjus 13 1983 SIA "RFC Holdings", valdes loceklis
Ilze Bērziņa 14 1968 Mārupes novada pašvaldība, deputāte
Sintija Kvēpa 15 1979 Rakstniecības un mūzikas muzeja Personāla vadītāja
Artūrs Ancāns 16 1979 Saulkrastu novada pašvaldība, domes priekšsēdētāja padomnieks uzņēmējdarbības un attīstības jautājumos
Luīze Utāne 17 2001 Ropažu novada pašvaldības Izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un sporta departamenta jaunatnes lietu speciāliste
Lauris Šķenders 18 1985 Gulbenes novada Izglītības pārvalde, projektu vadītājs

Programma

Eiropas programma 2024-2029 Latvijas interesēs ir: ⓐ lai Eiropas Savienība kļūst par īstu drošības un aizsardzības savienību, ⓐ lai ES fondi nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības strauju attīstību, ⓐ lai Ukraina uzvar Krieviju un pievienojas Eiropas Savienībai. “Latvijas attīstībai” Eiropā strādās ar mērķi: ⓐ vismaz trīskāršot Eiropas aizsardzības rūpniecības jaudas un pieckāršot aizsardzībai atvēlēto ES budžeta daļu; ⓐ nostiprināt Eiropas Austrumu robežu, ES iesaistoties kopīgas, nocietinātas “Manerheima līnijas” izbūvē; ⓐ pārveidot Frontex par īstu ES Robežsardzi un Europol par īstu ES kriminālizmeklēšanas aģentūru, kas stingri uzrauga ES noteikto sankciju ievērošanu visās dalībvalstīs; ⓐ stiprināt un līdzsvarot ES stratēģisko sadarbību ar mūsu galveno sabiedroto – ASV, panākt, lai ES valstu pienesums NATO veidotu vismaz 50% gan aizsardzības izdevumu, gan militāro spēju ziņā; ⓐ vienoties par visu ES valstu ieguldījumiem ārējā drošībā vismaz 3% IKP apjomā, trīskāršot jau pastāvošā Eiropas Aizsardzības fonda finansējumu, izveidot 100 miljardu fondu ES aizsardzības rūpniecībai un atcelt pastāvošos ierobežojumus ES naudas izmantošanai militārām vajadzībām; ⓐ turpināt vērienīgu atbalstu Ukrainas drošībai, reformām un uzņemšanai ES; ⓐ ierobežot atsevišķu dalībvalstu veto tiesības pār Eiropas Savienības lēmumiem, nākotnē lemjot ar dalībvalstu kvalificētu vairākumu arī ārējās, aizsardzības un drošības politikas jautājumiem; ⓐ palielināt līdz ES kopīgo budžetu 1,7% IKP un panākt Latvijas interesēm atbilstošu finansējuma apjomu 2028.-2034. gadu budžetā, tai skaitā “Rail Baltica” un moderniem infrastruktūras projektiem; ⓐ palielinot Eiropas Savienības budžetu, nepieļaut lielāku nodokļu slogu cilvēkiem un uzņēmumiem dalībvalstīs, bet paplašināt pašas ES ieņēmumus, tādu kā muitas nodokļi, emisiju tirdzniecības, un nākotnē – finanšu darījumu, digitālo pakalpojumu, nepārstrādātas plastmasas un kriptovalūtas nodokļi; ⓐ taisnīgi vienādot tiešmaksājumus lauksaimniekiem, ņemot vērā to, ka ES platībmaksājumi tiks pakāpeniski atcelti un galvenā uzmanība tiks pievērsta ilgtspējīgākas lauksaimniecības un ar to saistīto inovāciju veicināšanai; ⓐ mazināt Eiropas enerģētisko atkarību no nedraudzīgām valstīm, veicināt ES pašpietiekamību stratēģisko tehnoloģiju jomās; ⓐ paplašināt ES koordinējošo lomu un kopīgos projektus tādās dalībvalstu kompetences jomās kā veselības aprūpe, izglītība un sociālā politika. Mēs uzņemsimies līderību Eiropas fondu iespēju izmantošanā Latvijas attīstībai – sākot ar nacionālo attīstības stratēģiju un beidzot ar svarīgāko projektu izpildes pārraudzību. Jo šobrīd Eiropas fondu sniegtās iespējas netiek pilnvērtīgi izmantotas, Latvijā nav stratēģiskā attīstības redzējuma augstākajā politiskajā līmenī, reģioni atstāti pašplūsmā, privātā sektora piekļuve fondiem pārbirokratizēta, aizvien biežāk trūkst kompetences pat elementāri ‘apgūt’ fondu līdzekļus. Fondu ieguldījumu nosacījumu izstrādē ir vairāk jāiesaista pašvaldību, uzņēmēju un NVO pārstāvji. Nav pieņemama līdzšinējā visiem vienādā pieeja, kura lielākoties balstās lielo Rietumeiropas valstu situācijā un pieņemtajās praksēs. Nākotnē Latvijai fondu plānošanā ir jāpāriet uz divu reģionu modeli, Rīgu un Pierīgu nodalot no pārējās Latvijas. Latvijas uzņēmējiem ir nepieciešams vairāk radošas brīvības un mazāk pašmērķīgu ES regulējumu. Mēs atbalstām visu ES likumprojektu izvērtēšanu no uzņēmēju konkurētspējas viedokļa un lieko prasību atcelšanu. Vismaz par 25% ir jāsamazina regulējumu, pārskatu un atskaišu slogs. Pieņemot vienu jaunu noteikumu, vismaz viens cits noteikums ir jāatceļ. Zaļā vienošanās. Klimata krīzes novēršana ir iespējama tikai sabiedrības vienošanās rezultātā par to, kas kopīgi darāms. Klimata politikai ir jāveicina, nevis jākavē ekonomiskā izaugsme. Mēs esam par saprātīgu, reālistisku pieeju ES klimata mērķu sasniegšanā, ņemot vērā cilvēku maksātspēju. Latvijas un visas Eiropas izaugsmes atslēgas ir izglītība un zinātne, inovācijas un digitālā attīstība. Mēs veidosim kopīgu ES izglītības telpu, ES investīcijas zinātnes izcilībā Latvijā. Nākamajās ES zinātnes un pētniecības programmās rūpēsimies par lielāku līdzekļu pieejamību Latvijas zinātniekiem un inovatoriem. ES pētniecības atbalsta programma Apvārsnis un inovāciju fondi ir jāpalielina vismaz par 25% un jāizmanto arī dalībvalstu zinātnes sistēmu konkurētspējas uzlabošanai. Latvijai īpaši svarīga ir pasaulē strādājošo latviešu zinātnieku piesaiste darbam un projektiem Latvijā un ES atbalsts tādiem virzieniem kā kvantu tehnoloģijas, fotonika, biotehnoloģijas un biomedicīna, vēža uzveikšana un latviešu valoda digitālajā vidē. Mākslīgā intelekta radīto tehnoloģisko revolūciju atbalstīsim ar saprātīgiem noteikumiem, atvērtiem datiem un pieeju superskaitļošanas jaudām. Īpašu uzmanību pievērsīsim algoritmu pārredzamībai, lai ar AI līdzdalību pieņemtie lēmumi vienmēr būtu izskaidrojami un pamatojami, kā arī neapdraudētu cilvēku personas datu aizsardzību un tiesības uz privāto dzīvi. Ir nepieciešams vienots ES digitālo tirgu un pakalpojumu regulators, kas būtu atbildīgs par digitālo noteikumu vienotu piemērošanu visā Eiropas Savienībā. Respektējot cilvēku personas datu un privātuma aizsardzību, ir jāattīsta ES datu vienotais tirgus, paplašinot nozaru datu telpu skaitu un likvidējot šķēršļus datu apmaiņai un izmantošanai. Patiesi vienots Eiropas tirgus ir vitāli svarīgs Latvijas ekonomikas attīstībai. Mēs strādāsim, lai likvidētu visas joprojām faktiski pastāvošās barjeras. Mēs esam par taisnīgu konkurenci, kuru neizkropļo turīgo dalībvalstu subsīdijas un mākslīgi šķēršļi Latvijas uzņēmējiem. Mēs turpināsim strādāt pie likumiem, kas nepieciešami, lai izveidotu Eiropas banku savienības, vienotu kapitāla tirgu, digitālo iekšējo tirgu, enerģētikas savienību, samazinātu administratīvo slogu, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. "Latvijas attīstībai" iestājas par reālistisku un stingru patvēruma politiku. Ir jāizveido bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanas centri ārpus Eiropas, lai pārvaldītu to plūsmu un nodrošinātu, ka patvēruma procedūras tiek veiktas ārpus ES robežām. Jāvēršas pret nelegālo migrāciju, ieviešot ātru un efektīvu migrantu atpakaļnosūtīšanas mehānismu ES līmenī. Eiropai ir nepieciešama vienota pieeja, reaģējot uz agresīvu valstu hibrīduzbrukumiem un provokācijām, kurās tiek iesaistīti cilvēktirdzniecības grupējumi un nelegālie migranti. Eiropas Savienība ir vērtību savienība. ES naudas piešķīrumi ir jāsaista ar tiesiskumu un demokrātiju dalībvalstīs. Populistiem un autokrātiem ir jārēķinās ar sekām, ja viņi degradēs tiesiskumu un demokrātiju savās valstīs. Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai un ES paplašināšanās kopumā prasa vispirms veikt reformas pašā Eiropā. Tas ir, pārveidot lēmumu pieņemšanu un mainot ES budžeta sadales principus. Šīm izmaiņām ir jābūt prioritātēm līdz ar vērienīgas palīdzības programmu Ukrainas uzvarai, atjaunošanai un integrācijai Eiropas Savienībā. Eiropas lauksaimniecības politikas galvenajam mērķim ir jābūt pārtikas apgādes drošībai un Eiropas pārtikas apgādes neatkarībai. Prioritāte ir lauku teritoriju attīstība, reģionu ekonomikas un uzņēmējdarbības stiprināšanai, nevis subsīdijas. Veselības aprūpe. Ir jāveido “Eiropas veselības savienība.” Mēs īstenosim vienotu ES pieeju veselības datiem, pētījumiem un tehnoloģijām un personalizētu digitālās veselības karti katram eiropietim, kas ļaus ātrāk saņemt modernāko aprūpi jebkurā ES valstī. Mēs veicināsim vienota zāļu tirgus izveidošanu un kopīgu medicīnas tehnoloģiju novērtējumu, lai samazinātu medikamentu cenas un veidotu stratēģiskas rezerves krīzēm. Ir jāpaplašina vienkāršs un saprotams pārtikas veselīguma marķējums. Izglītībā ir jāpaplašina Erasmus+ programma, dodot iespēju katram skolēnam un katram skolotājam pavadīt līdz pusgadam skolā citā Eiropas valstī, bet jauniešiem – gūt profesionālu pieredzi citviet Eiropā. Erasmus+ ir jākļūst par jaunu apmaiņas platformu skolotājiem, lai viņi varētu gūt pieredzi un izmantot to savās skolās. Lai novērstu Eiropas atpalicību pasaules universitāšu reitingos, ES līmeni ir jāveicina inovatīvu tehnoloģiju, mākslīgā intelekta risinājumu, ieviešana izglītībā. Eiropas universitāšu videi ir jābūt vienotai, saskaņojot semestru un eksāmenu periodus ES, standartizētu vērtējumu sistēmu, labāku nokārtoto eksāmenu atzīšanu, ieviešot digitālu studentu apliecību un izveidojot portālu centralizētai pieteikšanās procedūrai Eiropas universitātēs. Sociālajā politikā ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu ir jāveicina politikas reformas Latvijā, dalībvalstu labāko pieeju pārņemšana un koordinācija tādās Latvijai aktuālās jomās kā atbalsts jauniešiem, mentālā veselība un atbalsts atkarību mazināšanai, vardarbība pret sievieti, vardarbība ģimenē un izglītības vidē, palīdzība vecumdienās un atbalsts neformālajiem aprūpētājiem un reemigrācija. ES ir jāpalīdz Latvijai veidot integrētas stratēģijas, apvienojot ieguldījumus nodarbinātībā, izglītībā, veselības aprūpē, mājokļos un sociālajos pakalpojumos un jāievieš ES Bērnu garantijas stratēģija bērnu nabadzības mazināšanai. Starptautiskajā tirdzniecībā ES ir efektīvāk jāizmanto sava kā ekonomiskas varas bloka pozīcijas, lai samazinātu atkarību no autokrātiskām valstīm attiecībā svarīgu izejvielu jomās un mazinātu Ķīnas iespējas paplašināt tās ietekmes sfēras. Ir nepieciešams jauns tirdzniecības līgums ar ASV, atjaunojot iniciatīvu par transatlantisku brīvas tirdzniecības telpu. Ņemot vērā drošības riskus, stingrāk jāpielieto ārvalstu ieguldījumu kontroles instrumenti. Jauniešiem līdz noteiktam vecumam ir jābūt iespējai bez maksas pa dzelzceļu apceļot Eiropu ar Interrail abonementu. Savukārt Eiropas Parlamenta ikmēneša braukāšana uz sesijām Strasbūrā ir jāpārtrauc. Tas nav ne jēdzīgi, ne ilgstpējīgi. Mēs atbalstīsim un veicināsim Liepājas kā 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas projektus un to redzamību Eiropā. “Latvijas attīstībai” deputāti Eiropas Parlamentā turpinās darboties centriski liberālo spēku grupā Renew Europe, kurai būs izšķiroša loma galveno Eiropas jautājumu lemšanā. Mūsu deputāti nostiprinās Latvijas intereses, vēršoties pret radikāli kreiso, galēji labējo un prokrievisko spēku ietekmi uz Eiropas politiku.

Statistika

Kandidātu skaits: 18

Dzimums Kandidātu skaits Procenti
Vīrietis 10 55,6%
Sievietes 8 44,4%
Vecums Kandidātu skaits Procenti
21-30 gadi 1 5,6%
31-40 gadi 2 11,1%
41-50 gadi 9 50,0%
51-60 gadi 5 27,8%
61-70 gadi 1 5,6%

Vidējais vecums: 46,9 gadi

Jaunākais kandidāts: 23 gadi

Vecākais kandidāts: 69 gadi

Izglītības pakāpe Kandidātu skaits Procenti
Augstākā 18 100,0%
Ģimenes stāvoklis Kandidātu skaits Procenti
Nav norādīts 5 27,8%
Neprecējies / neprecējusies 2 11,1%
Precējies / precējusies 10 55,6%
Šķīries / šķīrusies 1 5,6%
Tautība Kandidātu skaits Procenti
Latvietis/latviete 16 88,9%
Nav norādīts 2 11,1%
Dzīvesvieta Kandidātu skaits Procenti
Daugavpils 1 5,6%
Jūrmala 1 5,6%
Rīga 4 22,2%
Aizkraukles novads 1 5,6%
Cēsu novads 1 5,6%
Gulbenes novads 1 5,6%
Kuldīgas novads 1 5,6%
Ķekavas novads 1 5,6%
Mārupes novads 1 5,6%
Preiļu novads 1 5,6%
Ropažu novads 2 11,1%
Saldus novads 1 5,6%
Talsu novads 1 5,6%
Ventspils novads 1 5,6%
Pēdējais atjauninājums veikts: 09.04.2024. plkst. 09:44