Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024

9. "PROGRESĪVIE"

Kandidātu skaits: 18
Kandidāts Kārtas nr. sarakstā Dzimšanas gads Darbavieta / Nodarbošanās
Elīna Pinto 1 1981 Eiropas Komisija, komunikācijas un partnerību vadītāja
Mārtiņš Staķis 2 1979 Aizsardzības ministrija, aizsardzības ministra ārštata konsultants aizsardzības politikas jautājumos
Justīne Panteļējeva 3 1993 Rīgas dome, deputāte
Selīna Vancāne 4 1984 Rīgas dome, deputāte, frakcijas "PROGRESĪVIE" priekšsēdētāja vietniece
Māris Grāvis 5 1983 Biedrība "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"", valdes priekšsēdētājs
Mairita Lūse 6 1986 Latvijas Republikas Saeima, deputāte
Agnese Lāce 7 1987 Kultūras ministrija, parlamentārā sekretāre
Alija Turlaja 8 1983 Rīgas dome, deputāte
Alla Beļinska 9 1972 Biedrība "Latvijas Cistiskās fibrozes biedrība", valdes priekšsēdētāja
Ģirts Dubkēvičs 10 1993 Satiksmes ministrija, parlamentārais sekretārs
Igors Kļaviņš 11 1993 Rīgas dome, deputāts
Ina Lenca 12 1992 Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem", interešu aizstāvības speciāliste
Agnese Radziņa 13 2001 Studente
Sergejs Parvatkins 14 1990 Biedrība "Latvijas eSporta federācija", valdes loceklis
Laila Balga 15 1952 Biedrība "EAPN-Latvia", valdes priekšsēdētāja
Ilze Baranovska 16 1981 Tiesu administrācija, ESF Plus pasākuma "Pieeja tiesiskumam" projekta vadītāja
Reinis Ivanovs 17 1986 SIA "nelabs", valdes priekšsēdētājs
Selma Teodora Levrence 18 2000 Latvijas Republikas Saeima, deputāta palīdze

Programma

Piederīgi Eiropā. Aizsargāti Latvijā. Pasargāti Eiropa saskaras ar drošības apdraudējumu no Krievijas un ar lieliem izaicinājumiem, kā klimata krīze, ekonomiskas grūtības un uzbrukumi cilvēktiesībām un demokrātijai. Laikā, kad mūs mēģina šķelt, atbilde ir saliedētībā, sadarbībā un solidaritātē. Vienota Eiropa mūs pasargās. - Latvijai jāuzņemas līderība, lai Eiropa būtu vienota savā aizsardzībā gan fiziskajā, gan virtuālajā telpā un lai mums būtu tai nepieciešamās militārās, kiberdrošības un komandspējas. Nepieciešama ciešāka ES integrācija drošības jomā, piemēram, veicot kopīgus iepirkumus un ieguldījumus un veidojot starpvalstu vienības. ES drošības attīstība papildinās NATO. - Šobrīd par mūsu visu drošību vislielāko upuri nes Ukraina. ES jāsniedz Ukrainai viss nepieciešamais politiskais, militārais un humānais atbalsts. ES jāiegulda klimatnoturīgas un atjaunīgā enerģijā balstītas Ukrainas atjaunošanā. - Strauji jāvirzās uz Ukrainas uzņemšanu ES. Jau no šī brīža jānodrošina Ukrainas pakāpeniska integrācija, piemēram, plašāk iesaistot to ES programmās, dodot piekļuvi mūsu tirgiem un piešķirot novērotāju vietas EP. - Lai novērstu ES kaimiņvalstu nokļūšanu Krievijas ietekmes sfērā, svarīgi atbalstīt arī Moldovu un Rietumbalkānu valstis ceļā uz iestāšanos ES. Jāatbalsta demokratizācija Baltkrievijā. Klimata krīze vairs nav tikai zinātnieku prognozes – mēs to redzam arī plūdos Jēkabpilī, sausumā, krusā un pieaugošās lauksaimniecības kompensācijās neiegūtās ražas dēļ. No bezdarbības cieš ekonomika, infrastruktūra un pašu cilvēki. Eiropai šim izaicinājumam jāstājas pretī kopā, jāpasargā iedzīvotāji no energonabadzības un jāsasniedz klimatneitralitāte līdz 2040. gadam. - Mazināsim fosilo kurināmo dedzināšanu, pārtraucot gāzes importu no Krievijas, izslēdzot dabasgāzi no zaļās taksonomijas, pārejot uz atjaunīgajiem energoresursiem, siltinot ēkas un veidojot energosavienojumus starp valstīm. - Jau tagad jāaizsargā iedzīvotāji no klimata krīzes sekām. Iestāsimies par ES fondu klimata krīzes un dabas katastrofu seku mazināšanas pasākumiem, kā arī par civilās aizsardzības un glābšanas dienestu stiprināšanu. Prokremliskās Ungārijas valdības centieni bloķēt atbalstu Ukrainai ir kārtējais pierādījums, ka Eiropas uzbūvē ir nepieciešamas izmaiņas. ES paplašinoties, tās rīcībspēja, vienai dalībvalstij iebilstot pret kopīgu rīcību, kļūs aizvien svarīgāka. Eiropai jābūt vienotai, efektīvai, demokrātiskai, caurspīdīgai un jādod vairāk brīvības Eiropas Parlamentam. - Vienbalsības princips ES Padomē nestrādā un ir drauds mūsu vienotībai un drošībai. Atbalstīsim pāreju no vienprātības uz kvalificētu vairākumu. - Lai cilvēki uzticētos ES lēmumiem, lēmumu pieņemšanai un partiju finansējuma avotiem jābūt caurspīdīgiem, striktāk jāsoda koruptīvi pārkāpumi un līdzekļu izsaimniekošana un jānovērš dažu nozaru spēcīgais lobijs kā norma. - ES nepieciešama vienota nostāja patvēruma, migrācijas un robežu pārvaldības jautājumos, kas ir efektīva, droša un respektē cilvēktiesības. Jācīnās pret autoritāru režīmu centieniem izmantot migrantus kā ieroci. Labklājīgi Neskaitāmas Latvijas ģimenes ir devušās uz labklājīgākām Eiropas valstīm. Eiropa cieš no nevienlīdzības gan valstu iekšienē, gan starp tām. Šīs ekonomiskās atšķirības jāmazina. Lai ikviens no mums varētu dzīvot labklājībā, pirmkārt, nepieciešamas labas un adekvāti atalgotas darbavietas un, otrkārt, pašvaldības, valstis un ES, kas rūpējas par iedzīvotājiem, kad tas nepieciešams. - Vēlamies ieviest vienotu formulu cieņpilnas minimālās algas un pensijas aprēķinam un celt koplīgumu un arodbiedrību lomu, tajā skaitā jauno nodarbinātības formu sociālajai aizsardzībai. - Ieviesīsim vienotu ES bezdarba pabalstu. Tas nodrošinās atbalstu bezdarba situācijās visā ES, kā arī uzlabos ekonomisko stabilitāti un mazinās recesijas riskus. - ES atbildība medicīnā jāpaplašina, nododot medikamentu licencēšanu un iepirkšanu centrālai institūcijai, īstenojot pieejamas mentālās veselības atbalsta iniciatīvas un aizsargājot reproduktīvās veselības tiesības. Mēs visi gribam dzīvot dabai draudzīgi, taču klimata krīzes risinājumi saistās ar dārgāku transportu vai apkuri. Tam tā nav jābūt. Nepieciešama strauja, bet taisnīga virzība uz klimatneitralitāti, kas jādara uz piesārņojošo nozaru rēķina. Investīcijām zaļajā ekonomikā jābūt gudrām un jāceļ mūsu labklājība. - Atbalstīsim fonda izveidi, kas arī Latvijā finansēs atjaunīgās enerģijas projektus, radot darbavietas, uzlabojot gaisa kvalitāti un veicinot energoneatkarību. - ES jāfinansē darbinieku pārkvalifikācija no izsīkstošām uz perspektīvām nozarēm. - Ilgtspēja nozīmē arī kvalitatīvākas preces. Vienoti standarti, kā nesen virzītā prasība ražot viedtālruņus ar nomaināmu bateriju, padara ikdienu ērtāku un mazina atkritumus. Nākotnē ražotajam jābūt atkārtoti izmantojamam, viegli pārstrādājamam vai salabojamam. Atkritumus nevis jādedzina, bet jānovērš. Daba mums dod ēdienu, gaisu un ūdeni. Tomēr tā ir apdraudēta. Bišu izmiršana, piemēram, apdraud pārtikas ražošanu. Dabas aizsardzība nevar būt tikai individuāls uzdevums – par to jārūpējas arī Eiropas un nacionālajām institūcijām. Strādāsim, lai tiktu novērsta arī cietsirdība pret zvēriem un mājdzīvniekiem. - Līdz 2030. gadam jāaizsargā vismaz 30% no jūras un sauszemes teritorijām. 10% no tām jābūt stingri aizsargātām. Mežu ciršana nav rīks klimata mērķu sasniegšanai. - ES jāaizliedz dzīvnieku audzēšana kažokādām un jāuzlabo visu nebrīvē turēto dzīvnieku dzīves apstākļi. - Jāierobežo pesticīdu un minerālmēslu izmantošana, t. sk. jāaizliedz glifosāts, kas var izraisīt neiroloģiskās slimības, kā Parkinsona slimību. Kovid krīzes laikā pierādījās, ka ierobežojumi valstu budžetiem nav atbilstoši mainīgajai mūsdienu realitātei. Šie noteikumi veicina taupību laikā, kad visvairāk nepieciešamas investīcijas. Mūsu Eiropa ir nevis pātaga, bet jaunu iespēju avots, kas palīdz valstīm veikt zaļas un gudras investīcijas. - Atbalstīsim ES budžeta palielināšanu. Tā labā ieviešami un paplašināmi ES nodokļi, kā finanšu transakciju nodoklis vai nodoklis nepārstrādātiem plastmasas atkritumiem. Jāizskauž izvairīšanās no nodokļiem daudznacionālo uzņēmumu vidē. - ES ir iespējas piesaistīt līdzekļus investīcijām uz daudz izdevīgākiem nosacījumiem nekā dalībvalstīm katrai atsevišķi, tāpēc atbalstīsim eiroobligāciju izdošanu, kas jau tika izmantotas pandēmijas pārvarēšanai. - ES dalībvalstīm jādod lielāka rīcības brīvība nacionālajā budžetā veikt ieguldījumus publisko pakalpojumu uzlabošanā un pārejā uz atjaunīgo enerģiju. - Jāpaplašina Eiropas Centrālās bankas mērķu klāsts – tās monetārajai politikai ne vien jācenšas mazināt inflāciju, bet arī celt nodarbinātību un veicināt klimatneitralitāti. Neatņemama ES iezīme ir brīva pārvietošanās. Lai ikviens no mums varētu to izmantot, jāstrādā pie integrētas, dabai draudzīgas, drošas un pieejamas sabiedriskā transporta sistēmas, kuras centrā ir dzelzceļš. - Rail Baltica īstenošanai jābūt nacionālai prioritātei, tāpēc arī Eiropā iestāsimies par Rīgu kā neatņemamu projekta daļu un nodrošināsim nepieciešamo finansējumu tā pabeigšanai. - Jānodrošina ES atbalsts starpvalstu, reģionālā un vietējā mēroga mobilitātes veicināšanai, sevišķi dzelzceļa un veloinfrastruktūras attīstībai un piekļūstamībai cilvēkiem ar invaliditāti. - Ieguldīsim ātrgaitas dzelzceļā un sabiedriskajā transportā, lai aizvietotu īsos avioreisus un mazinātu atkarību no privātā autotransporta. Iestāsimies pret jebkādām nodokļu atlaidēm privātajām lidmašīnām. Reģionālās daudzveidības un kultūras saglabāšanai vajadzīgi ilgtspējīgi reģioni un mazpilsētas. Tajos jāceļ dzīves kvalitāte un jāveicina to attīstība. Bet Eiropas lielajām pilsētām kā Rīgai jādod iespēja būt pozitīvu pārmaiņu virzītājiem, kļūstot videi un cilvēkiem draudzīgākām. - Lauksaimniecība jāpadara zaļāka, nodrošinot taisnīgu finansējumu, sevišķi mazajiem, vidējiem un bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Importētajiem pārtikas produktiem jāpiemēro ES lauksaimniecības prasības. - Nevienlīdzība un reģionu iztukšošanās ir sāpīgas Latvijai un šķeļ Eiropu. Jāpaātrina Latvijas reģionu tuvošanās ES vidējam dzīves līmenim ne tikai ekonomikā un infrastruktūrā, bet arī publiskajos pakalpojumos, cilvēku dzīves kvalitātē un talantu piesaistē. ES līmenī iestāsimies par papildu atbalstu reģioniem, sevišķi pierobežai un piejūrai. - Pilsētām, sevišķi Rīgai, nacionāla līmeņa ES finansējuma administrēšana bieži ir lieks birokrātisks slogs vai pat šķērslis. Atbalstīsim iespēju pašvaldībām tieši pieteikties noteiktam ES finansējumam. Piederīgi Mediju un mākslinieciskā brīvība ir Eiropas pamatos. Iestāsimies par Eiropas kultūras un mediju telpas stiprināšanu un pieejamību, kopjot nacionālo mantojumu, veicinot jaunradi un sekmējot radošus risinājumus kopīgajiem izaicinājumiem. Kultūrai jāstiprina sabiedrības saliedētība un noturība pret radikalizāciju. - Ar nodokļu un autortiesību regulējumu un finansējumu atbalstīsim vietējā un Eiropas kultūras un mediju satura ražošanu un izplatīšanu, kā arī cieņpilnu atlīdzību un sociālās garantijas kultūras darbiniekiem. Jāiegulda Eiropas valodu, t. sk. mazo valodu, stiprināšanā. - Iestāsimies par kultūras piedāvājuma pieejamību kā dzīves kvalitātes elementu visās ES programmās, īpaši bērniem, jauniešiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Laikā, kad ASV un Ķīna konkurē par līderību jaunajās tehnoloģijās, Eiropai svarīgi nostiprināt savas pozīcijas zinātnē, inovācijās un augsto tehnoloģiju ražošanā, sevišķi sfērās, kas būs svarīgas nākotnes zaļajā ekonomikā. Jābūt gan ieguldījumiem, kas veicina arī Latvijas izaugsmi, gan nepieciešamajam regulējumam, kas sniedz drošību un aizsargā privātumu. - Lielāki ieguldījumi pētniecībā un inovācijās nesīs ieguvumus klimatam, ekonomikai, eiropeiskajai piederībai un noturībai pret nākotnes izaicinājumiem. - Atbalstīsim jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību, atvieglojot piekļuvi kapitālam un citiem resursiem. - Digitālajās platformās jāaizsargā mūsu privātums un drošība no dezinformācijas, diskriminācijas un krāpniecības. ES jāpārliecinās, ka mākslīgā intelekta rīki uzlabo veselības pakalpojumus, vides aizsardzību, izglītības iespējas un Eiropas konkurētspēju. Eiropa ir vieta, kur mums visiem līdzdarboties un netikt šķirotiem pēc dzimuma, izcelsmes, seksuālās orientācijas, materiālā stāvokļa, invaliditātes un vecuma vai citām pazīmēm. Pārāk bieži šīs līdztiesības vērtības ir tikai vārdi. Mūsu uzdevums ir tās iedzīvināt. - Iestāsimies par laulību vienlīdzību visā ES. Valstīm jāatzīst arī ģimenes, kas reģistrētas citā dalībvalstī. - Jāstiprina ES prasības atalgojuma atšķirību novēršanai pēc dzimuma. Jāpieņem visām dalībvalstīm saistošs regulējums novērst vardarbību ģimenē un dzimumā balstītu vardarbību. ES amatpersonu vidū jānodrošina dzimumu līdzvērtīga pārstāvība. - Jānodrošina personu ar invaliditāti iekļaušana darba tirgū, grupu mājokļu izveide, atbalsts ģimenēm un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai. Līdzdalīgu Eiropu, kas spēj iet līdzi pārmaiņām un tās apsteigt, nevar sasniegt bez izglītotiem, veseliem, aktīviem jauniešiem un viņu redzējuma. - Jāpalielina Erasmus+ finansējums, lai arī mazāk nodrošinātiem jauniešiem un jauniešiem no reģioniem ir pieejama starptautiska izglītība. Neapmaksātas prakses jāaizliedz visā ES. - ES iegūtiem izglītības diplomiem jātiek automātiski atzītiem citās dalībvalstīs. - Iestāsimies par balsstiesībām Eiropas vēlēšanās no 16 gadu vecuma un tiesībām kandidēt tajās no 18 gadu vecuma.

Statistika

Kandidātu skaits: 18

Dzimums Kandidātu skaits Procenti
Vīrietis 6 33,3%
Sievietes 12 66,7%
Vecums Kandidātu skaits Procenti
21-30 gadi 3 16,7%
31-40 gadi 9 50,0%
41-50 gadi 4 22,2%
51-60 gadi 1 5,6%
71-80 gadi 1 5,6%

Vidējais vecums: 38.1 gadi

Jaunākais kandidāts: 23 gadi

Vecākais kandidāts: 72 gadi

Izglītības pakāpe Kandidātu skaits Procenti
Vidējā 2 11,1%
Augstākā 16 88,9%
Ģimenes stāvoklis Kandidātu skaits Procenti
Nav norādīts 18 100,0%
Tautība Kandidātu skaits Procenti
Nav norādīts 18 100,0%
Dzīvesvieta Kandidātu skaits Procenti
Jelgava 1 5,6%
Rīga 14 77,8%
Ādažu novads 1 5,6%
Jēkabpils novads 1 5,6%
Ropažu novads 1 5,6%
Pēdējais atjauninājums veikts: 09.04.2024. plkst. 09:44