Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024
14. Zaļo un Zemnieku savienība
Kandidātu skaits: 18
Kandidāts | Kārtas nr. sarakstā | Dzimšanas gads | Darbavieta / Nodarbošanās |
---|---|---|---|
Harijs Rokpelnis | 1 | 1987 | Latvijas Republikas 14. Saeima, deputāts |
Jānis Dinevičs | 2 | 1948 | Zaļo un Zemnieku savienības valdes loceklis |
Andris Bērziņš | 3 | 1955 | Latvijas Republikas 14. Saeima, deputāts |
Diāna Novicka | 4 | 1980 | SIA "follow.art", izpilddirektore |
Inese Āboliņa | 5 | 1977 | SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" attīstības direktore |
Jurģis Miezainis | 6 | 1988 | Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs |
Krists Bergans-Berģis | 7 | 1993 | Zaļo un Zemnieku savienības Valdes loceklis |
Uldis Augulis | 8 | 1972 | Latvijas Republika Labklājības ministrija, ministrs |
Līga Kļaviņa | 9 | 1968 | Saeimas deputāte |
Mārtiņš Perts | 10 | 1946 | Pensionārs |
Reinis Uzulnieks | 11 | 1986 | Latvijas Republikas Labklājības ministrija, parlamentārais sekretārs |
Armands Krauze | 12 | 1970 | Valsts kanceleja, Zemkopības ministrs |
Anna Poindere | 13 | 1986 | SIA ''FMR Advisory'', menedžere |
Andris Kalniņš | 14 | 1991 | SIA "Islande Hotel", valdes priekšsēdētājs |
Renārs Šķesters-Kambals | 15 | 2000 | Biedrība "RFS ACADEMY" - Sporta treneris |
Līva Brazovska | 16 | 1988 | SIA Baltijas Elektro Sabiedrība, Mārketinga vadītāja |
Anita Rūdule-Jansone | 17 | 1982 | Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.-2020.gada un 2021.-2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komiteja, locekle |
Artūrs Graudiņš | 18 | 1984 | Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, ministra ārštata padomnieks |
Programma
ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBAS PROGRAMMA EIROPAS PARLAMENTA VĒLĒŠANĀM
Latvijas iedzīvotāju balsīm Eiropā jābūt dzirdamām un respektētām. 20 gadus pēc Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ir svarīgi, lai mūsu šī brīža politiķi turpina iepriekš uzsākto darbu, nodrošinot, ka Latvijas pozīcijas Eiropā ir līdzvērtīgas turīgākajām dalībvalstīm. Mums ir jāatgriežas pie ES dibināšanas ideāliem, uzsverot cilvēku vajadzības, nevis birokrātiskas prasības.
Eiropas likumdošanas centrā jābūt loģiskai pieejai. Eiropas regulējumam jāņem vērā katras dalībvalstīs specifiku, apliecinot, ka Eiropa ir vienota savā dažādībā un atzīst katras dalībvalsts unikalitāti.
DROŠĪBA UN STABILITĀTE EIROPĀ
Latvijas un visas Eiropas drošība ir mūsu galvenā prioritāte. ES jāapzinās mūsu vēsture, arī ģeogrāfiskās atrašanās vietas kontekstā. Karš Ukrainā ir kļuvis par izšķirošu pārbaudījumu Eiropas vienotībai un solidaritātei, liekot pārdomāt ES ilgtspējīgas drošības stratēģiju.
ES ir jākoncentrējas uz ārējo robežu stiprināšanu, lai nodrošinātu drošību un stabilitāti. Tas prasa ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm, lai efektīvi pārvaldītu robežas un garantētu drošību visiem Eiropas iedzīvotājiem. Izstrādājot vienotu Eiropas politiku attiecībā uz Krievijas ekonomisko embargo, ir skaidri jādefinē nostāju par preču, tostarp pārtikas, importu un tranzītu no agresorvalstīm.
Imigrācijas jautājums Eiropā prasa steidzamu pārskatīšanu. ES valstīm jāizstrādā vienoti kritēriji sezonālo darbinieku pieņemšanai. Eiropas drošības nākotnes vārdā ir jānodrošina skaidri noteikumi naidīgu imigrējušu personu identificēšanai, to integrēšanai vai izraidīšanai atpakaļ uz izcelsmes valstīm.
Mūsu atbalsts Ukrainai ir būtisks Eiropas stabilitātes un drošības kontekstā. Rosināsim veidot vienotu Eiropas militāro organizāciju, kas spētu efektīvi novērst jebkādus militārus draudus un stiprināt ES aizsardzības spējas.
Enerģētiskās neatkarības jautājumā Latvijai ir jāizmanto ES līdzekļi, lai novērstu elektroenerģijas ražošanas jaudu deficītu, kas ļautu samazināt elektroenerģijas izmaksas. Latvijai jākļūst par elektroenerģijas eksportētājvalsti, attīstot spējas ražot un eksportēt ūdeņradi un sintētiskās degvielas ar augstu pievienoto vērtību.
LAUKSAIMNIEKU INTEREŠU PĀRSTĀVĪBA
Lauksaimniecība Latvijā ir ne vien ekonomikas stūrakmens, bet arī pamats nacionālajai identitātei un kultūras mantojumam. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai Latvijas lauksaimnieku vajadzības tiek sadzirdētas un viņu intereses tiek pārstāvētas Eiropas līmenī, aktīvi iesaistoties politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos.
Uzstājam uz nepieciešamību pabeigt platībmaksājumu izlīdzināšanu, stiprināt vietējo ražotāju īsās pārtikas piegādes ķēdes, palielināt ES atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai Latvijā, saglabājot un paplašinot esošo politiku attiecībā uz vides ilgtspējas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, attīstot videi draudzīgu lauksaimniecisko ražošanu.
Mēs arī pievēršam uzmanību de-minimis atbalsta apjoma palielināšanai, ierosinot dubultot pašreizējo limitu, lai nodrošinātu mūsu lauksaimniekiem un uzņēmumiem papildu finansiālo atbalstu un palīdzību.
Attiecībā uz ES pārtikas politikas pilnveidošanu uzsveram Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) nozīmi, stiprinot tās lomu pārtikas drošības un kvalitātes kontroles jomā. Aicinām atbalstīt vietējo produktu ātrāku iegādi un izmantošanu, tādējādi veicinot vietējo ekonomiku un nodrošinot augstākus pārtikas drošības standartus.
Mūsu mērķis ir pārstāvēt Zemkopības ministrijas pozīciju attiecībā uz platību maksājumiem, augsnes saglabāšanu un minerālmēslu izmantošanu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu lauksaimniecības praksi.
Svarīgi ir pielāgot Eiropas politiku atbilstoši dažādu reģionu specifikai un vajadzībām. Vienādojuma politika nedrīkst būt primārais Eiropas mērķis, nepieciešama elastīga pieeja, piemērojot prasības atšķirīgiem reģioniem un nodrošinot lielāku efektivitāti. Īpaši tas attiecas uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, zaļo kursu un drošību.
Mēs rosināsim pārskatīt atbalsta piešķiršanas prasības, lai tās atbilstu Latvijas specifikai un realitātei, nodrošinot, ka mūsu lauksaimniecības nozare tiek atbalstīta adekvāti un efektīvi.
ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN KLIMATA PĀRMAIŅAS
ZAĻAIS KURSS
Mūsu mērķis ir samērot Eiropas zaļā kursa izpildi ar Latvijas reālajām iespējām un iedzīvotāju vajadzībām. Pārejai uz zaļām siltumnīcas gāzu samazināšanas metodēm jānorisinās tā, lai neradītu Latvijai pārmērīgu finansiālu slogu un nenovestu pie nozaru vai sektoru likvidēšanas. Koncentrēsimies uz efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu meklēšanu, lai panāktu reālus emisiju samazināšanas rezultātus, nevis izpildītu matemātiskus samazināšanas mērķus.
Sociālā klimata fonda pieejamības veicināšana Latvijai ir svarīga, lai varētu iegūt maksimālu atbalstu ES prasību īstenošanai, it īpaši enerģētiskās nabadzības mazināšanas jomā. Sekmēsim iniciatīvas, kas palīdzēs Latvijai pāriet uz ilgtspējīgākiem energoresursiem, tostarp šķeldas ilgtermiņa izmantošanu siltumapgādē.
Atbalstām starpsavienojumu paplašināšanu starp Latviju un citām ES valstīm, lai nodrošinātu energoapgādes drošību un veicinātu pieejamāku un prognozējamāku enerģijas cenu patērētājiem. Tas ietver arī fondu piesaisti atjaunojamo energoresursu pieejamībai un pārejai uz zaļākiem enerģijas avotiem.
Samērīgums CO2 mērķu noteikšanā ir būtisks, lai nodrošinātu, ka prasības tiek izvirzītas, ņemot vērā esošo situāciju Eiropā un vidējos rādītājus. Lielāks atbalsts māju siltināšanas jautājumos ir svarīgs, lai sasniegtu 2030. gada mērķus, vienlaikus ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju ekonomisko situāciju.
EKONOMIKA
Ekonomiskajam taisnīgumam Eiropā jābūt universālam, nevis dalītam starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Eiropas iekšējie augstie standarti jāattiecina arī uz trešo valstu importa precēm, lai novērstu tirgus kropļojumus. Trešo valstu precēm, kas neatbilst Eiropas standartiem, jāpiemēro izmaksu izlīdzinošs nodoklis, lai saglabātu Eiropas produktu konkurētspēju.
Uzstājam uz atbalsta sniegšanu uzņēmumiem, īpaši apstrādes rūpniecībā, uz eksportu orientētajos uzņēmumos un tranzīta nozarē, lai palīdzētu tiem pārvarēt ekonomiskās aktivitātes stagnācijas laikus. Mūsu mērķis ir veidot Eiropas ekonomiku, kas balstās uz ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa modeli.
LABKLĀJĪBA
Mums jāizmanto iespējas, ko sniedz Eiropas Sociālais fonds, lai mazinātu nevienlīdzību, uzlabotu jauniešu nodarbinātību un atbalstītu sociāli mazaizsargātākās iedzīvotāju grupas. Īpaša uzmanība jāpievērš jauno ģimeņu ar bērniem atbalsta politikai, nodrošinot labvēlīgus nosacījumus mājokļa iegādei, kvalifikācijas celšanas vai pārkvalifikācijas kursiem.
ES dalībvalstīs jābūt standartizētai minimālajai algai vismaz 60% no vidējās algas katrā dalībvalstī, lai nodrošinātu darba tirgus taisnīgumu. Būtiski ir novirzīt fondus cīņai ar bezdarbu, ņemot vērā darba tirgus izmaiņas un nepieciešamību pēc sistemātiskas pieejas darbaspēka pārkvalificēšanai. Mēs aizstāvēsim darbinieku tiesības atslēgties no darba, ņemot vērā digitālās pārmaiņas un attālinātā darba iespējas.
Mūsu mērķis ir panākt ilgtspējīgu attīstību, veicinot ekonomikas izaugsmi, kas ņem vērā dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, samazina oglekļa emisijas un sekmē atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un zaļo tehnoloģiju izstrādi. Mēs atbalstām pasākumus, lai mūsu ekonomika kļūtu zaļāka un ilgtspējīgāka, nodrošinot tās konkurētspēju globālā mērogā.
SOCIĀLĀ TAISNĪGUMA UN CILVĒKTIESĪBU AIZSTĀVĪBA
Latvijai, kā daļai no Eiropas saimes, ir jāsaglabā un jāstiprina savu unikālo nacionālo identitāti, jāuztur mūsu kultūras mantojums un tradīcijas, jāaizsargā katra Latvijas iedzīvotāja cieņu, tiesības un brīvības, nodrošinot šo vērtību respektēšanu un atzīšanu visā Eiropas kontinentā.
ES, nacionālu valstu apvienībā, aizstāvēsim Latvijas un katras ES dalībvalsts nacionālās pašnoteikšanās tiesības. Federalizācija vai augstākās varas deleģēšana centralizētai administrācijai nav pieņemama, tā varētu apdraudēt valstu suverenitāti un pašnoteikšanās principus.
Mūsu centieni ir vērsti uz sociālā taisnīguma un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu visā ES. Plānojam veidot un atbalstīt programmas, kas nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas un sociālo nodrošinājumu visiem Eiropas iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes, dzimuma, rases, reliģiskās pārliecības vai sociālekonomiskā stāvokļa.
ES jārisina iedzīvotāju novecošanas jautājums. Veicināsim vecuma vienlīdzību, paplašinot esošo ES tiesisko regulējumu par vecuma diskrimināciju ārpus nodarbinātības jomas. Nodrošināsim vecāku cilvēku jēgpilnu iesaistīšanos politiskajā līdzdalībā, vienlīdzīgu piekļuvi kultūrai, tiesiskumam, nodarbinātībai, mūžizglītībai un profesionālajai apmācībai, tostarp digitālajai pratībai.
Nodrošināsim vecāka gadagājuma cilvēkiem finansiālu drošību. ES ir jāaizsargā vecāka gadagājuma cilvēki, veidojot paaudžu līgumu, pieņemot pasākumus sociālās un veselības aprūpes ilgtermiņa palīdzībai, adekvātām pensijām un vecuma minimālajiem ienākumiem.
Sociālie pakalpojumi ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kas nodrošina pamatvajadzību apmierināšanu un dzīves kvalitāti personām, kurām ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt. Piesaistīsim ES fondus, nodrošināsim aprūpes pakalpojumu pieejamību pensijas vecuma personām viņu dzīvesvietā, kā arī ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi gadījumiem, kad personas uzturēšanās savā mājoklī vairs nav iespējama.
INOVĀCIJAS UN IZGLĪTĪBA
Mēs esam apņēmušies veicināt inovācijas un modernizāciju Latvijā, uzlabojot un attīstot izglītības sistēmu, kas spēj sagatavot jauniešus nākotnes izaicinājumiem. Mūsu mērķis ir ieguldīt zinātnē, tehnoloģijās, un jaunrades nozarēs, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju pasaules mērogā. Plānojam veidot un atbalstīt iniciatīvas, kas sniedz jauniešiem iespējas attīstīt jaunas prasmes un radīt jaunas darba iespējas, sekmējot viņu profesionālo augšanu un personiskās attīstības iespējas.
Atbalstīsim Latvijas zinātnisko institūciju un diasporas zinātnieku iesaisti zinātnes programmu un projektu 2025.-2027. īstenošanā un 10. ietvarprogrammas, kas sāksies 2028. gadā, stratēģiskajā plānošanā. Rūpēsimies par investīcijām digitālo prasmju pilnveidošanā, lai vairotu drošību globālajā tīmeklī, mākslīgā intelekta izmantošanu, e-pakalpojumu apguvi un citas ar jaunajām tehnoloģijām saistītas prasmes, visām paaudzēm, lai stiprinātu ikviena iedzīvotāja konkurētspēju un radītu darba iespējas.
Mēs padarīsim pieejamāku un plašāku ERASMUS+ apmaiņas programmu studējošajiem un pedagogiem, sekmēsim studentu inovāciju grantu iegūšanu un atbalstīsim doktorantūras grantus no ES fondiem un pētniecības un attīstības investīcijām. Iestāsimies par efektīvas, zinātnē un praksē pamatotas mūžizglītības īstenošanu un pārkvalifikācijas iespējām, lai ikviens visas dzīves garumā varētu iegūt papildu zināšanas un prasmes, kas nodrošina izaugsmi un līdzdalību nodarbinātībā.
Mēs esam apņēmušies sekmēt ciešu Eiropas Parlamenta deputātu sadarbību ar Saeimu, ministrijām un pašvaldībām. Komunikācija starp vēlētājiem un Eiropas Parlamenta deputātiem būs tieša un efektīva, ātri reaģējot uz Latvijas iedzīvotāju vajadzībām un interesēm.
Statistika
Kandidātu skaits: 18
Dzimums | Kandidātu skaits | Procenti |
---|---|---|
Vīrietis | 12 | 66,7% |
Sievietes | 6 | 33,3% |
Vecums | Kandidātu skaits | Procenti |
---|---|---|
21-30 gadi | 1 | 5,6% |
31-40 gadi | 8 | 44,4% |
41-50 gadi | 3 | 16,7% |
51-60 gadi | 3 | 16,7% |
61-70 gadi | 1 | 5,6% |
71-80 gadi | 2 | 11,1% |
Vidējais vecums: 45,6 gadi
Jaunākais kandidāts: 24 gadi
Vecākais kandidāts: 77 gadi
Izglītības pakāpe | Kandidātu skaits | Procenti |
---|---|---|
Vidējā | 1 | 5,6% |
Augstākā | 17 | 94,4% |
Ģimenes stāvoklis | Kandidātu skaits | Procenti |
---|---|---|
Nav norādīts | 5 | 27,8% |
Neprecējies / neprecējusies | 1 | 5,6% |
Precējies / precējusies | 12 | 66,7% |
Tautība | Kandidātu skaits | Procenti |
---|---|---|
Latvietis/latviete | 14 | 77,8% |
Nav norādīts | 4 | 22,2% |
Dzīvesvieta | Kandidātu skaits | Procenti |
---|---|---|
Rīga | 7 | 38,9% |
Dobeles novads | 1 | 5,6% |
Jelgavas novads | 1 | 5,6% |
Jēkabpils novads | 1 | 5,6% |
Limbažu novads | 1 | 5,6% |
Mārupes novads | 2 | 11,1% |
Ogres novads | 1 | 5,6% |
Ropažu novads | 2 | 11,1% |
Siguldas novads | 1 | 5,6% |
Valmieras novads | 1 | 5,6% |
Pēdējais atjauninājums veikts: 09.04.2024. plkst. 09:44