Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024

8. "APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"

Kandidātu skaits: 18
Kandidāts Kārtas nr. sarakstā Dzimšanas gads Darbavieta / Nodarbošanās
Reinis Pozņaks 1 1977 Biedrības "Agendum" valdes loceklis
Juris Viļums 2 1982 Latvijas Republikas 14. Saeimas deputāts
Raimonds Bergmanis 3 1966 Latvijas Republikas 14. Saeimas deputāts
Edgars Putra 4 1983 Latvijas Republikas 14. Saeimas deputāts
Māris Sprindžuks 5 1971 Latvijas Republikas 14. Saeimas deputāts
Ieva Brante 6 1979 Rīgas domes deputāte
Raivis Ragainis 7 1974 Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs
Andris Kulbergs 8 1979 Latvijas Republikas 14. Saeimas deputāts
Česlavs Batņa 9 1979 Latvijas Republikas 14. Saeimas deputāts
Ieva Taranda 10 1976 Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore
Agnese Geduševa 11 1984 Politiskās partijas "Latvijas Reģionu Apvienība" valdes locekle, domes priekšsēdētāja
Ilze Ortveina 12 1972 Politiskās partijas "Latvijas Reģionu Apvienība" valdes locekle
Edgars Štelmahers 13 1969 SIA "New Rosme" valdes loceklis
Andrejs Svilāns 14 1968 VZI APP "Nacionālais botāniskais dārzs" Dendrofloras nodaļas vadītājs, Iepirkumu komisijas vadītājs
Anna Vītola-Helviga 15 1956 Politisko partiju apvienības "APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" padomniece kopējās lauksaimniecības politikas jautājumos
Dāvis Melnalksnis 16 1993 Limbažu novada domes deputāts
Romualds Ražuks 17 1955 Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents
Māris Kučinskis 18 1961 Latvijas Republikas 14. Saeimas deputāts

Programma

Karš Eiropā ir radījis jaunu realitāti. Realitāti, kurā Eiropas vērtību nosargāšanai ir nepieciešams spēks. Spēks, lai nosargātu cilvēktiesības, vienlīdzību un demokrātiju. Nākamie pieci gadi būs izšķiroši drošai Eiropas nākotnei, tās pastāvēšanai un kļūšanai par patiesi spēcīgu pasaules demokrātijas centru. Krievija, kura nu jau neslēpj savas impērijas atjaunošanas plānus un audzē militāro potenciālu, saprot tikai vienu valodu. Spēku. Tā ir blakus un būs, ar to būs jāsadzīvo. Labākais veids, kā palielināt Eiropas drošību, ir kļūt stiprākiem. Ekonomiski, pilsoniski un militāri. Trīskārša aizsardzība. Un mums kā šīs aizsardzības pirmās līnijas sargiem ir īpaša vieta un loma Eiropas vērtību nosargāšanā. Stipra Latvija ir stipra Eiropa. Tā ir mūsu atbildība. Trīskārša aizsardzība Ekonomiska Lēmumi par lielāku ES stratēģisku autonomiju tādu produktu ražošanā kā mikročipi un digitālo un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādē dos lielākas iespējas Latvijas uzņēmumiem. Klimata mērķu sasniegšanai izmantojamas tikai ES tehnoloģijas un sastāvdaļas – spēcīgs impulss vietējām inovācijām un rūpniecībai. Riska faktoru samazināšana ieguldījumu piesaistē – investīciju aizsardzība pierobežā. Banku politikas izmaiņas par labu militārai industrijai, jaunas prasības bankām, tikpat labvēlīgi nosacījumi kā vides un klimata mērķu projektiem. Finanšu garantiju pieejamība militārai industrijai. Daudz plašāki ieguldījumi militārajā mobilitātē, attīstot arī tautsaimniecības infrastruktūru, ceļus, tiltus un dzelzceļus, lai veicinātu arī attālāko reģionu sasniedzamību un samazinātu nomales efektu. Enerģētiskā un sakaru drošība, decentralizācijas projekti, nodrošinot to dzīvotspēju arī kritiskās infrastruktūras bojājumu gadījumā. Eiropas lielākā humānā, ekonomiskā un ekoloģiskā problēma šobrīd ir krievijas izraisītais karš Ukrainā. Tajā pašā laikā mums ir jāpieliek visas pūles, lai arī šajos apstākļos tautsaimniecības attīstība nenotiktu uz vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās rēķina. Lauksaimniecībā katram sava loma – lielie ražotāji nodrošina apgādes un stratēģisku krājumu drošību, mazie un vidējie – lauku apvidu dzīvotspēju, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu un daudzveidību, spēju nodrošināt sevi un savu ģimeni. Pilsoniska Pilsoniska sabiedrība ir viens no drošības balstiem. Visas līdzšinējās krīzes ir pierādījušas, ka tieši aktīva pilsoņu rīcība un iesaiste ir izšķiroša krīžu pārvarēšanā. Vai tā ir militāra, klimata vai pandēmiska. Tukša pierobeža un cilvēki, kas jūtas aizmirsti, ir drauds drošībai. Cilvēku klātbūtne laukos ir svarīgs drošības faktors. Pierobežas reģionu apdzīvotības programmas. Tām jāiekļauj atbalsta instrumenti māju celtniecībai vai iegādei, decentralizētai, zaļai infrastruktūrai, sakaru un interneta pieejamībai, digitāliem pakalpojumiem. Nevienlīdzības samazināšana starp reģioniem, kā arī pilsētām un laukiem, valsts stratēģiskas sociālas un izglītības struktūras un cilvēkresursu saglabāšana. Dzimstības veicināšanas programmas ES pierobežā. ES atbalsts civilās aizsardzības infrastruktūras izbūvei. Pilsētu un apdzīvotu vietu apšaudes ar raķetēm un artilēriju ir krievijas kara vešanas metode. Tādēļ civiliedzīvotāju aizsardzības objektu izbūve ir kritiski svarīga dzīvību glābšanā. Ir jāfinansē esošo telpu pielāgošana patvertnēm, to projektēšanai un izbūvei jaunbūvējamās ēkās, kā arī privātmājās. Stipri glābšanas dienesti ir visas ES kopēja nepieciešamība. Veselības nozare nevar būt atrauta no citām stratēģiski svarīgām nozarēm. Tās esošā vai jauna infrastruktūra ir jāveido tā, lai jebkuras krīzes situācijā nozare būtu vienotā sadarbības un drošības sistēmā ar medicīnas krājumu pieejamību, ilgstošu autonomu enerģijas apgādi. Iedzīvotājiem ir jābūt praktiskām zināšanām veselības pratībā un neatliekamajā palīdzībā, lai krīzes situācijā viņi varētu parūpēties ne tikai par sevi, bet arī par līdzcilvēkiem. Strauji ir jākāpina nozares profesionāļu skaits, un studiju ietvaros daudz lielāks uzsvars ir jāvelta militārajai (kara) medicīnai. Militāra Militārās industrijas attīstībai ir vienlīdz nepieciešams gan finansējums jaunu tehnoloģiju izstrādei, gan tradicionālā bruņojuma un munīcijas rezervju ražošanai. ES robežai ar agresorvalstīm jātop par militāru infrastruktūru, ciešu, aizvērtu hibrīdkara un provokāciju centieniem. ES ārējās robežas aizsardzības militārās infrastruktūras izbūve ir visas Eiropas kopējais uzdevums un pienākums. Eiropa ir pierādījusi, ka tā spēj mobilizēties un noteikt politiskās prioritātes, kā arī atvēlēt tam nepieciešamos resursus. Tā tas ir ar zaļo kursu, tā tas bija ar pandēmijas seku pārvarēšanu. Šobrīd ir nepieciešams Eiropas un tās pierobežas stiprināšanas kurss. Tam ir jākļūst par visas Eiropas kopīgu prioritāti. Ir vajadzīgas arī pārmaiņas Eiropas Savienības vadības struktūrā. Vajadzīgi atbildīgi drošības stiprināšanas līderi, jābūt par aizsardzību tieši atbildīgam Eiropas Komisijas komisāram un Eiropas Parlamentam jāveido drošības un aizsardzības komiteja. Lai darītu Latviju un Eiropu stiprāku, nepieciešama sadarbība. Vispirms Latvijas pārstāvju starpā. Neskatoties uz piederību dažādām politiskām grupām, mērķim jābūt kopīgam, tāpat kā koordinētai rīcībai. Eiropas Savienības pierobeža ir gan Latgales un Vidzemes novadi, gan valstis, kas robežojas ar agresoriem. Tikai saskaņota rīcība ar tiem, kas pilnībā saprot draudu nopietnību, dos iespēju pārliecināt svārstīgos un pieņemt vajadzīgos lēmumus Eiropas aizsardzībai. Lai darītu Latviju un Eiropu stiprāku, lai mūsu valsts balss skanētu skaļi un skaidri, APVIENOTAIS SARAKSTS ir pulcējis cilvēkus ar zināšanām un pieredzi. Cilvēkus no dažādiem novadiem. Cilvēkus ar sirdi un prātu. Vienotus kopīgā mērķī, stiprā un brīvā Latvijā, demokrātiskā un spēcīgā Eiropā. Tuvākie pieci gadi būs izšķirīgi nākamajām paaudzēm. Laiks svarīgām izvēlēm. Izdari savējo!

Statistika

Kandidātu skaits: 18

Dzimums Kandidātu skaits Procenti
Vīrietis 13 72,2%
Sievietes 5 27,8%
Vecums Kandidātu skaits Procenti
31-40 gadi 2 11,1%
41-50 gadi 8 44,4%
51-60 gadi 5 27,8%
61-70 gadi 3 16,7%

Vidējais vecums: 49,9 gadi

Jaunākais kandidāts: 31 gadi

Vecākais kandidāts: 68 gadi

Izglītības pakāpe Kandidātu skaits Procenti
Vidējā 1 5,6%
Augstākā 17 94,4%
Ģimenes stāvoklis Kandidātu skaits Procenti
Nav norādīts 2 11,1%
Neprecējies / neprecējusies 1 5,6%
Precējies / precējusies 15 83,3%
Tautība Kandidātu skaits Procenti
Latvietis/latviete 17 94,4%
Lietuvietis/lietuviete 1 5,6%
Dzīvesvieta Kandidātu skaits Procenti
Jūrmala 2 11,1%
Liepāja 1 5,6%
Rīga 5 27,8%
Ādažu novads 2 11,1%
Jelgavas novads 1 5,6%
Jēkabpils novads 1 5,6%
Krāslavas novads 1 5,6%
Ķekavas novads 2 11,1%
Limbažu novads 1 5,6%
Ropažu novads 1 5,6%
Salaspils novads 1 5,6%
Pēdējais atjauninājums veikts: 09.04.2024. plkst. 09:44