15. Jaunā VIENOTĪBA

Droša Latvija vienotā Eiropā Latvijas dalībai Eiropas Savienībā (ES) šogad aprit divdesmit gadu. Laikā, kad Krievija turpina brutālu karu pret Ukrainu, ES vienotība ir svarīgāka nekā jebkad. Kopā un vienoti ar mūsu sabiedrotajiem esam pasaules lielākā ekonomika ar milzīgu potenciālu iegūt daudz nozīmīgāku lomu ģeopolitikā. JAUNĀS VIENOTĪBAS Eiropas komandu veido pieredzējuši un sevi pierādījuši starptautiska līmeņa politiķi, kuri jau šobrīd stiprina Eiropas vienotību un Latvijas kopējo drošību un ekonomikas attīstību. JAUNĀ VIENOTĪBA savu politiku Eiropas Parlamentā virzīs ar skatu nākotnē, veicinot sabiedrības lielāku iesaisti un politisko līdzdalību, īpaši jauniešu vidū. Vērtībās balstīta Eiropa JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka brīvība, demokrātija un likuma vara ir galvenie vērtību stūrakmeņi, uz kā balstās ES. Tieši šajās vērtībās balstās arī Latvijas nākotne. Laikmetā, kad šīs vērtības, mūsu kultūrtelpu un pasaules kopējo, starptautiskajās tiesībās balstīto kārtību apdraud no vairākām pusēm, tās ir jāstiprina. Mēs atbalstām ES paplašināšanu, uzņemot jaunas dalībvalstis, un uzskatām, ka šim procesam jābalstās minētajās vērtībās. Spēcīgi drošības risinājumi Krievija bija, ir un būs nestabilitātes un militārā apdraudējuma avots visai Eiropai gan tuvākā, gan tālākā nākotnē. Attiecīgi ES ir daudz mērķtiecīgāk un intensīvāk jārisina aizsardzības un drošības jautājumi, īpaši militārās rūpniecības attīstība. ES ir jāstiprina arī austrumu robežas reģioni — militāri un ekonomiski. JAUNĀ VIENOTĪBA atbalsta Eiropas kopējās drošības politikas stiprināšanu, vienlaikus nodrošinot efektīvu sadarbību ar NATO un transatlantiskajiem partneriem. JAUNĀ VIENOTĪBA konsekventi un stingri iestājas par visu veidu — politiskā, ekonomiskā, finansiālā un militārā — atbalsta sniegšanu Ukrainai, kā arī par stingrām sankcijām pret agresorvalsti Krieviju. Atbalsts Ukrainai ir ieguldījums Latvijas un visas ES drošībā. JAUNĀ VIENOTĪBA turpinās uzturēt šos jautājumus augstu ES dienaskārtībā un aktīvi atbalstīs Ukrainas virzību uz dalību ES. Eiropas drošību nosaka ne tikai militārā dimensija. Jāizstrādā arī Eiropas ekonomiskās drošības stratēģija — izvērtējot un novēršot riskus, ko rada nedraudzīgu valstu uzņēmumu investīcijas Eiropā, novēršot stratēģisku uzņēmumu un aktīvu nonākšanu tādu valstu kontrolē, stiprinot piegādes ķēžu diversifikāciju un noturību, kā arī novēršot stratēģiskās atkarības veidošanos. ES, īpaši rēķinoties ar mākslīgā intelekta straujo attīstību, ir jācīnās pret ļaunprātīgām trešo valstu informatīvām manipulācijām, paredzot ES finansējumu pilsoniskās noturības veicināšanai, izlēmīgi ieviešot sankcijas, stiprinot noturību pret kiberuzbrukumiem. Jāizstrādā kopēja politika mākslīgā intelekta draudu samazināšanai un juridiskai regulācijai. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ES ir svarīgi stiprināt un attīstīt starptautisko sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem visā pasaulē, aizstāvēt multilaterālu, tiesībās balstītu pasaules kārtību. Mums jāveido Eiropa, kas spēj aizsargāt visus savus iedzīvotājus, kas ģimenes, sievietes un bērnus aizsargā no vardarbības, rūpējas par sabiedrības veselību un sniedz atbalstu sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām. Stipras robežas ES ir jāievieš praksē kopēja migrācijas un patvēruma sistēma, kas darbojas ātri, taisnīgi nošķir bēgļus no ekonomiskajiem migrantiem, sekmē sadarbību ar trešajām valstīm un, esot barga pret cilvēku kontrabandistiem, nodrošina nelikumīgu robežpārkāpēju nosūtīšanu atpakaļ. Lai cīnītos pret nekontrolētu imigrāciju un saglabātu brīvu iekšējo kustību Šengenas zonā, ir jānostiprina ES ārējā robeža. Jāstrādā, lai pārtrauktu vairāku trešo valstu organizētus mēģinājumus izmantot nelegālu migrāciju ES destabilizēšanai. Ārējās robežas nostiprināšanai jāparedz ES finansējums. Dinamiska un inovatīva ekonomika Eiropa kopumā saskaras ar nopietniem izaicinājumiem: relatīvi zemu produktivitātes pieaugumu, sabiedrības novecošanos un nepieciešamību nodrošināt enerģētisko neatkarību. Vienlaikus ES turpina īstenot zaļo un digitālo ekonomikas transformāciju, virzību uz klimata neitralitāti 2050. gadā. Tuvākajos gados liela uzmanība jāpievērš Eiropas ekonomikas konkurētspējas saglabāšanai un nostiprināšanai. Lai apzinātos izaicinājumus sekmīgi risinātu, būs nepieciešams gan apjomīgs finansējums, gan strukturālās reformas. Šajā procesā īpaši svarīgi ir nodrošināt tālāku ES ekonomisko konverģenci, atbalstot ekonomiski mazāk attīstītās valstis un reģionus, tuvinot to ekonomiskos un sociālos rādītājus ES vidējam līmenim. ES budžetā no 2021. gada līdz 2027. gadam Latvijai ir pieejams desmit miljardu eiro ES finansējums. Svarīgi to efektīvi izmantot inovatīvas Latvijas ekonomikas stiprināšanai, kultūras un sociālo jautājumu risināšanai, radot jaunus uzņēmējdarbības modeļus un jaunas darba vietas, saglabājot augstus patērētāja tiesību, konkurences tiesību un sociālos standartus. JAUNĀ VIENOTĪBA aktīvi strādās, lai arī nākamajā ES daudzgadu budžetā Latvijai būtu pieejams pienācīgs finansējuma apjoms, arī kohēzijas politikas īstenošanai, Eiropas dzelzceļa līnijas „Rail Baltica” pabeigšanai, ekonomikas zaļās un digitālās transformācijas īstenošanai, kā arī mūsu reģionu un lauku teritoriju attīstībai, pievēršot uzmanību ES austrumu robežai. Īstenojot lauksaimniecības tiešmaksājumu tālāku izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm, Latvijas lauksaimniekiem jānodrošina godīgas konkurences iespējas. Latvijas ekonomikas tālāko izaugsmi lielā mērā noteiks tās spēja iekļauties globālajās vērtību ķēdēs, inovāciju un zināšanu ekonomikas attīstība un darba tirgum nepieciešamo prasmju izkopšana. Latvijai efektīvi jāizmanto ES pētniecības un inovāciju programmas „Apvārsnis EIROPA” un „Erasmus+” sniegtās iespējas, kā arī uzņēmumu konkurētspējas un inovāciju atbalsta programmas. Visās ES dalībvalstīs ES programmām ir jānodrošina vienlīdzīgākas izglītības un pētniecības telpas attīstības iespējas. Lai Eiropas ekonomika būtu konkurētspējīga un tiktu radītas jaunas darba vietas, ir svarīgi nodrošināt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Vērtējot ES likumdošanas jaunas iniciatīvas, kā arī pārskatot pašreizējo normatīvo bāzi, JAUNĀ VIENOTĪBA iestāsies par birokrātiskā sloga samazināšanu. Privātā finansējuma jomā jāturpina attīstīt banku savienību un spēcīga kapitāla tirgus savienību. Pārdomāta vides un klimata aizsardzība Vides, dabas un klimata politikai ir jābūt pārdomātai, balstītai zinātnes atziņās, viedās inovācijās un rūpēs par nākamajām paaudzēm. Eiropas un Latvijas spējas nodrošināt iedzīvotājus ar kvalitatīvu vietējo pārtiku un attīstītu ražošanu ir arī mūsu visu drošības jautājums. JAUNĀ VIENOTĪBA kopā ar Eiropas Tautas partijas grupu uzklausa lauksaimniekus un meklē risinājumus, kas aizsargā mūsu pārtikas ražošanu, veicina lauksaimniecības un zvejniecības izaugsmi un noturību pret izaicinājumiem.