Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024

15. Jaunā VIENOTĪBA

Kandidātu skaits: 18
Kandidāts Kārtas nr. sarakstā Dzimšanas gads Darbavieta / Nodarbošanās
Valdis Dombrovskis 1 1971 Eiropas Komisija, priekšsēdētājas izpildvietnieks
Arturs Krišjānis Kariņš 2 1964 Valsts Kanceleja, Latvijas Republikas ārlietu ministrs
Sandra Kalniete 3 1952 Eiropas Parlaments, deputāte
Inese Vaidere 4 1952 Eiropas Parlaments, deputāte
Dace Melbārde 5 1971 Eiropas Parlaments, deputāte
Andrejs Judins 6 1970 Latvijas Republikas Saeima, deputāts, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs
Jānis Reirs 7 1961 Latvijas Republikas Saeima, deputāts
Zanda Kalniņa-Lukaševica 8 1978 Latvijas Republikas Saeima, Saeimas priekšsēdētājas biedre
Irma Kalniņa 9 1950 Latvijas Republikas Saeima, deputāte, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedre
Anna Rancāne 10 1959 Latvijas Republikas Saeima, deputāte
Mārtiņš Daģis 11 1976 Latvijas Republikas Saeima, deputāts
Jānis Lazdāns 12 1972 SIA Gutshaus, valdes loceklis
Māris Baltiņš 13 1978 SIA "OGN", valdes priekšsēdētājs
Pauls Adijans 14 1988 SIA "PTA", pārdevējs - konsultants
Janīna Kursīte 15 1964 Zemnieku saimniecība,,Ziediņi", īpašniece
Antra Grīnberga 16 1987 SIA "Idea events", valdes locekle
Didzis Šēnbergs 17 1979 Latvijas Republikas Saeima, deputāta palīgs
Uģis Rotbergs 18 1961 LR Saeima, deputāts

Programma

Droša Latvija vienotā Eiropā Latvijas dalībai Eiropas Savienībā (ES) šogad aprit divdesmit gadu. Laikā, kad Krievija turpina brutālu karu pret Ukrainu, ES vienotība ir svarīgāka nekā jebkad. Kopā un vienoti ar mūsu sabiedrotajiem esam pasaules lielākā ekonomika ar milzīgu potenciālu iegūt daudz nozīmīgāku lomu ģeopolitikā. JAUNĀS VIENOTĪBAS Eiropas komandu veido pieredzējuši un sevi pierādījuši starptautiska līmeņa politiķi, kuri jau šobrīd stiprina Eiropas vienotību un Latvijas kopējo drošību un ekonomikas attīstību. JAUNĀ VIENOTĪBA savu politiku Eiropas Parlamentā virzīs ar skatu nākotnē, veicinot sabiedrības lielāku iesaisti un politisko līdzdalību, īpaši jauniešu vidū. Vērtībās balstīta Eiropa JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka brīvība, demokrātija un likuma vara ir galvenie vērtību stūrakmeņi, uz kā balstās ES. Tieši šajās vērtībās balstās arī Latvijas nākotne. Laikmetā, kad šīs vērtības, mūsu kultūrtelpu un pasaules kopējo, starptautiskajās tiesībās balstīto kārtību apdraud no vairākām pusēm, tās ir jāstiprina. Mēs atbalstām ES paplašināšanu, uzņemot jaunas dalībvalstis, un uzskatām, ka šim procesam jābalstās minētajās vērtībās. Spēcīgi drošības risinājumi Krievija bija, ir un būs nestabilitātes un militārā apdraudējuma avots visai Eiropai gan tuvākā, gan tālākā nākotnē. Attiecīgi ES ir daudz mērķtiecīgāk un intensīvāk jārisina aizsardzības un drošības jautājumi, īpaši militārās rūpniecības attīstība. ES ir jāstiprina arī austrumu robežas reģioni — militāri un ekonomiski. JAUNĀ VIENOTĪBA atbalsta Eiropas kopējās drošības politikas stiprināšanu, vienlaikus nodrošinot efektīvu sadarbību ar NATO un transatlantiskajiem partneriem. JAUNĀ VIENOTĪBA konsekventi un stingri iestājas par visu veidu — politiskā, ekonomiskā, finansiālā un militārā — atbalsta sniegšanu Ukrainai, kā arī par stingrām sankcijām pret agresorvalsti Krieviju. Atbalsts Ukrainai ir ieguldījums Latvijas un visas ES drošībā. JAUNĀ VIENOTĪBA turpinās uzturēt šos jautājumus augstu ES dienaskārtībā un aktīvi atbalstīs Ukrainas virzību uz dalību ES. Eiropas drošību nosaka ne tikai militārā dimensija. Jāizstrādā arī Eiropas ekonomiskās drošības stratēģija — izvērtējot un novēršot riskus, ko rada nedraudzīgu valstu uzņēmumu investīcijas Eiropā, novēršot stratēģisku uzņēmumu un aktīvu nonākšanu tādu valstu kontrolē, stiprinot piegādes ķēžu diversifikāciju un noturību, kā arī novēršot stratēģiskās atkarības veidošanos. ES, īpaši rēķinoties ar mākslīgā intelekta straujo attīstību, ir jācīnās pret ļaunprātīgām trešo valstu informatīvām manipulācijām, paredzot ES finansējumu pilsoniskās noturības veicināšanai, izlēmīgi ieviešot sankcijas, stiprinot noturību pret kiberuzbrukumiem. Jāizstrādā kopēja politika mākslīgā intelekta draudu samazināšanai un juridiskai regulācijai. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ES ir svarīgi stiprināt un attīstīt starptautisko sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem visā pasaulē, aizstāvēt multilaterālu, tiesībās balstītu pasaules kārtību. Mums jāveido Eiropa, kas spēj aizsargāt visus savus iedzīvotājus, kas ģimenes, sievietes un bērnus aizsargā no vardarbības, rūpējas par sabiedrības veselību un sniedz atbalstu sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām. Stipras robežas ES ir jāievieš praksē kopēja migrācijas un patvēruma sistēma, kas darbojas ātri, taisnīgi nošķir bēgļus no ekonomiskajiem migrantiem, sekmē sadarbību ar trešajām valstīm un, esot barga pret cilvēku kontrabandistiem, nodrošina nelikumīgu robežpārkāpēju nosūtīšanu atpakaļ. Lai cīnītos pret nekontrolētu imigrāciju un saglabātu brīvu iekšējo kustību Šengenas zonā, ir jānostiprina ES ārējā robeža. Jāstrādā, lai pārtrauktu vairāku trešo valstu organizētus mēģinājumus izmantot nelegālu migrāciju ES destabilizēšanai. Ārējās robežas nostiprināšanai jāparedz ES finansējums. Dinamiska un inovatīva ekonomika Eiropa kopumā saskaras ar nopietniem izaicinājumiem: relatīvi zemu produktivitātes pieaugumu, sabiedrības novecošanos un nepieciešamību nodrošināt enerģētisko neatkarību. Vienlaikus ES turpina īstenot zaļo un digitālo ekonomikas transformāciju, virzību uz klimata neitralitāti 2050. gadā. Tuvākajos gados liela uzmanība jāpievērš Eiropas ekonomikas konkurētspējas saglabāšanai un nostiprināšanai. Lai apzinātos izaicinājumus sekmīgi risinātu, būs nepieciešams gan apjomīgs finansējums, gan strukturālās reformas. Šajā procesā īpaši svarīgi ir nodrošināt tālāku ES ekonomisko konverģenci, atbalstot ekonomiski mazāk attīstītās valstis un reģionus, tuvinot to ekonomiskos un sociālos rādītājus ES vidējam līmenim. ES budžetā no 2021. gada līdz 2027. gadam Latvijai ir pieejams desmit miljardu eiro ES finansējums. Svarīgi to efektīvi izmantot inovatīvas Latvijas ekonomikas stiprināšanai, kultūras un sociālo jautājumu risināšanai, radot jaunus uzņēmējdarbības modeļus un jaunas darba vietas, saglabājot augstus patērētāja tiesību, konkurences tiesību un sociālos standartus. JAUNĀ VIENOTĪBA aktīvi strādās, lai arī nākamajā ES daudzgadu budžetā Latvijai būtu pieejams pienācīgs finansējuma apjoms, arī kohēzijas politikas īstenošanai, Eiropas dzelzceļa līnijas „Rail Baltica” pabeigšanai, ekonomikas zaļās un digitālās transformācijas īstenošanai, kā arī mūsu reģionu un lauku teritoriju attīstībai, pievēršot uzmanību ES austrumu robežai. Īstenojot lauksaimniecības tiešmaksājumu tālāku izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm, Latvijas lauksaimniekiem jānodrošina godīgas konkurences iespējas. Latvijas ekonomikas tālāko izaugsmi lielā mērā noteiks tās spēja iekļauties globālajās vērtību ķēdēs, inovāciju un zināšanu ekonomikas attīstība un darba tirgum nepieciešamo prasmju izkopšana. Latvijai efektīvi jāizmanto ES pētniecības un inovāciju programmas „Apvārsnis EIROPA” un „Erasmus+” sniegtās iespējas, kā arī uzņēmumu konkurētspējas un inovāciju atbalsta programmas. Visās ES dalībvalstīs ES programmām ir jānodrošina vienlīdzīgākas izglītības un pētniecības telpas attīstības iespējas. Lai Eiropas ekonomika būtu konkurētspējīga un tiktu radītas jaunas darba vietas, ir svarīgi nodrošināt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Vērtējot ES likumdošanas jaunas iniciatīvas, kā arī pārskatot pašreizējo normatīvo bāzi, JAUNĀ VIENOTĪBA iestāsies par birokrātiskā sloga samazināšanu. Privātā finansējuma jomā jāturpina attīstīt banku savienību un spēcīga kapitāla tirgus savienību. Pārdomāta vides un klimata aizsardzība Vides, dabas un klimata politikai ir jābūt pārdomātai, balstītai zinātnes atziņās, viedās inovācijās un rūpēs par nākamajām paaudzēm. Eiropas un Latvijas spējas nodrošināt iedzīvotājus ar kvalitatīvu vietējo pārtiku un attīstītu ražošanu ir arī mūsu visu drošības jautājums. JAUNĀ VIENOTĪBA kopā ar Eiropas Tautas partijas grupu uzklausa lauksaimniekus un meklē risinājumus, kas aizsargā mūsu pārtikas ražošanu, veicina lauksaimniecības un zvejniecības izaugsmi un noturību pret izaicinājumiem.

Statistika

Kandidātu skaits: 18

Dzimums Kandidātu skaits Procenti
Vīrietis 10 55,6%
Sievietes 8 44,4%
Vecums Kandidātu skaits Procenti
31-40 gadi 2 11,1%
41-50 gadi 4 22,2%
51-60 gadi 6 33,3%
61-70 gadi 3 16,7%
71-80 gadi 3 16,7%

Vidējais vecums: 54,8 gadi

Jaunākais kandidāts: 35 gadi

Vecākais kandidāts: 73 gadi

Izglītības pakāpe Kandidātu skaits Procenti
Augstākā 18 100,0%
Ģimenes stāvoklis Kandidātu skaits Procenti
Nav norādīts 8 44,4%
Precējies / precējusies 6 33,3%
Šķīries / šķīrusies 3 16,7%
Atraitnis / atraitne 1 5,6%
Tautība Kandidātu skaits Procenti
Latvietis/latviete 15 83,3%
Nav norādīts 3 16,7%
Dzīvesvieta Kandidātu skaits Procenti
Jūrmala 2 11,1%
Rēzekne 1 5,6%
Rīga 10 55,6%
Aizkraukles novads 1 5,6%
Augšdaugavas novads 1 5,6%
Cēsu novads 1 5,6%
Kuldīgas novads 2 11,1%
Pēdējais atjauninājums veikts: 09.04.2024. plkst. 09:44